Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_fantasy-4164797_1920 Square81_10640_554866707896864_2057411988_n
Prāts & psiholoģija

Viltvārža sindroms

“Kas viņš ir, tas, par kuru mani uzskata?” Nautil.us žurnālists Brjūss Votsons no dažādiem skatupunktiem apskata viltvārža sindromu, kurš sastopams daudz biežāk, kā varētu domāt, un mēģina tikt skaidrībā, ar ko dažāda veida krāpnieki un “lielie kombinatori” mūs pievelk un apbur, kā tas ir saistīts ar mūsu daudzajiem “es”, kāpēc mums laiku pa laikam šķiet, ka mēs paši arī kādā ziņā izliekamies, no kurienes rodas šī sajūta un kā to visu paskaidro filosofija, psiholoģija un neirozinātne.

Mums patīk stāsti par viltvāržiem, jo mēs viltvāržos redzam paši sevi. Brjūss Votsons

Kādā aukstā 1952.gada rudens dienā 16 ievainotus karavīrus nogādāja uz Kanādas mīnu kuģa Kajuga klāja, kas patrulēja Dzeltenās jūras teritorijā Dienvidkorejas Inčhonas piekrastes tuvumā. Korejas karā ievainotie karavīri bija smagā stāvoklī. Vairāki cilvēki bez operācijas nemaz neizdzīvotu. Laimīgā kārtā kuģa ārsts izrādījās ķirurgs – traumatologs. Tērpies ārsta halātā, miesās pilnais vidēja vecuma vīrs pavēlēja medmāsām sagatavot pacientus. Tad viņš iegāja savā kajītē, atvēra ķirurģijas rokasgrāmatu, lai ātri pārlasītu tēmu, kurā, saskaņā ar paša teikto, viņš bija speciālists. Pēc divdesmit minūtēm operāciju zālē ienāca skolu nebeigušais Ferdinands Demara, viņš arī Džefersons Lintons Frenčs, Entonijs Inholija, Bens V. Džonss, bet tobrīd ārsts Džozefs Sirs.

“Skalpeli!”

Dziļi ievilcis elpu, viltus ķirurgs pieskārās kailajai miesai. Viņam galvā riņķoja viena doma: “jo mazāku griezumu veiksi, jo labāk, jo mazāk pēc tam būs jāšuj”. Sataustījis lauzto ribu, Demara to izņēma un izvilka lodi, kura bija iestrēgusi blakus sirdij. Viņš baidījās, ka karavīra brūce asiņos, tāpēc tai uzsmērēja putu gēlu, īpašu koagulācijas reaģentu, un asinis gandrīz uzreiz sarecēja un pārstāja tecēt. Demara atlika ribu atpakaļ vietā, aizšuva brūci un pacientam ievadīja milzīgu penicilīna devu. Apkārtējie bija sajūsmā.

“Sērijveida viltvārži, tādi kā Frenks Abigneils, kuru tēloja Leondardo Dikaprio filmā “Noķer mani, ja vari”, mūs sajūsmina, jo viņi nebaidās riskēt un dzīvot romantisku dzīvi, par kādu mēs tikai sapņojam”.

Strādādams visu dienu, Demara izoperēja visus 16 ievainotos. Visi 16 izdzīvoja. Drīzumā ziņas par Demaras varoņdarbu nonāca presē. Īstais ārsts Džozefs Sirs, par kuru uzdevās Demara, uzzināja par “saviem” varoņdarbiem Korejā, kur viņš nekad nebija bijis, no avīzēm. Militārā pārvalde nopratināja Demaru un viņu atbrīvoja no amata bez liekas ziņošanas, lai izvairītos no kauna.

Tomēr informācija kaut kā nokļuva presē. Pēc tam, kad žurnālā Life iznāca raksts par Demaru, pseidoķirurgs saņēma simtiem fanu vēstuļu. “Mēs ar vīru abi jūtam, ka jūs esat cilvēks, sūtīts mums no augšas”, rakstīja kāda sieviete. Bet no kādas mežizstrādes nometnes Britu Kolumbijā Demaram atnāca uzaicinājums pastrādāt par ārstu. Drīzumā par Demaru iznāca grāmata un filma “Lielais viltvārdis”, kurā viņu tēloja aktieris Tonijs Kērtiss. Arī pats Demara šajā filmā nospēlēja ārsta lomu un pat sāka apsvērt domu iet mācīties medicīnas skolā, tomēr nolēma, ka tas ir pārāk sarežģīti. Viņš teica:

“Droši vien es vienmēr meklēju īsākos ceļus. Un būt par viltvārdi ir slikts ieradums, no kura grūti atbrīvoties”.

Sava veida mākslinieki, krāpnieki un viltvārži vēsturē ieņem īpašu vietu, sevī iemiesojot viltus burvības valdzinājumu, kas mūs vienlaicīgi satriec un uzpērk. Kamēr vairākums no mums visādi cenšas nepārkāpt sociālo normu robežas, krāpnieki tās pārvar itin vienkārši, vieglu soli ejot pretī jauniem izaicinājumiem. Atrazdamies uzmanības centrā, viņi izsmej profesionālās normas un tām piešķirto svarīgumu. Psihologi uzskata, ka dvēseles dziļumos mums krāpnieki patīk, jo mēs jūtam, ka arī mēs izliekamies. Krāpnieku stāstos atklājas īsts savu “es” kaleidoskops, un ar savu piemēru viņi rāda, kā riskējot var piedzīvot izjūtas, kuras citiem nav pieejamas.

 

Par sērijveida un sadzīves viltvāržiem

Psiholoģijas profesors Metjū Hornsijs sāka pētīt viltvāržus pēc tam, kad viņu piekrāpa kolēģe no Kvīnslendas universitātes Austrālijā. Jeļena Demidenko, stāstot par savām ukraiņu saknēm, uzrakstīja romānu par savu bērnību Ukrainā. Romāns saņēma prēmiju. Bet drīzumā izrādījās, ka Jeļena Demidenko ir austrāliete Helēna Darvila, kurai ar Ukrainu nav nekāda sakara. Viss viņas stāsts bija pilnībā izdomāts. Piekrāptais un apmānītais Hornsijs kopš šī gadījuma sāka pētīt viltvāržus un to, kāpēc citi par tiem tā sajūsminās. Hornsijs piezīmē:

“Mēs dzīvojam pasaulē, kurā ir daudz šķēršļu. Un jūs redzat šos cilvēkus, kuri gatavi uzņemties mežonīgu risku, pārvarot šos šķēršļus un dzīvojot romantisku dzīvi. Pati par sevi tā ir romantiska un pievilcīga parādība.”

Viltvārži rotaļājas ar mūsu uzticību, smejas par svarīgumu, kuru mēs piešķiram uniformai, titulam, vizītkartei ar uzrakstu “ārsts”. Mēs apskaužam un apbrīnojam tos, kuri savu mērķu sasniegšanai sameklē un izmanto īsākos ceļus. Mēs nevēlamais, lai mūsu personīgais ārsts  izrādītos krāpnieks, bet sajūsmināmies par Frenka Abigneila varoņdarbiem Stīvena Spīlberga filmā “Noķer mani, ja vari”, kuras varonis ceļo pa pasauli kā nepārspēts mākslinieks, kurš spējīgs pārvērsties, spēlēt un talantīgi nozust, un to visu viņš paveic līdz pilngadības sasniegšanai.

“Izpratne par to, ka mūsu izvēle ir atkarīga no mūsu pašu domām un spriedumiem, šķiet tik acīmredzama, ka par to pat nav nepieciešams runāt”, raksta Ilona Bergere savas grāmatas “Neredzamā ietekme: slēptie spēki, kas veido uzvedību” sākumā.

Taču krāpniecības psiholoģija ietver arī neviennozīmīgus elementus. No vienas puses, ir tādi sērijveida viltvārži kā Demara un Abigneils. No otras puses, ir ikdienas viltvārži – mēs paši.

“Vairums no mums katru dienu nodarbojas ar apzinātu krāpniecību”, saka Hornsijs. “Piemēram, ja es smaidu, kad man nav priecīgi. Ja izliekos ieinteresēts, kaut gan man nav interesanti. Ja izliekos pārliecināts, kaut gan patiesībā nervozēju. Tikai neliela robeža atdala krāpniecību no prasmes atstāt iespaidu un izmantot sociālās prasmes”.

“Viltvārži mūs apbur”, papildina Hornsijs, “ne jau tāpēc, ka mēs paši gribam tādi kļūt, bet gan tāpēc, ka esam dziļi satraukti, ka paši esam tādi”.

Vispārīgā “izlikšanās” sajūta sākas ar iekšējo nepārliecinātību par sevi. Sēžot sanāksmju telpā, klasē, augsta līmeņa sapulcē, mūs sagrābj spēcīgas bailes, ka šeit nav mūsu vieta. Un nav svarīgi, kāds jums ir zinātniskais grāds vai nopelnu saraksts. Jūs neesat tik gudri, kā citi. Jūs esat viltvārdis. Tāda nepārliecinātība kļuva par samērā endēmisku parādību un ieguva apzīmējumu – viltvārža sindroms. 1978.gadā ieviešot šo apzīmējumu, psiholoģe Paulīna Klānsa to pamatā attiecināja uz veiksmīgām sievietēm, taču “aklie” pētījumi parādīja, ka arī vīriešiem ir tendence šādi justies un ka līdz pat 70% profesionāļu cieš no viltvārža sindroma.

Psihologi uzskata, ka šī fenomena rašanās iemesls ir bipolārie bērnu audzināšanas stili. Pastāvīga kritika no vecāku puses bērnībā var tik uztverta kā vecāku nicinājums, kā ietekmē vēlāk dzīvē šie bērni nespēj neko sasniegt. Savukārt “ideālais bērns”, kuru slavē par visparastāko zīmējumu vai projektu, izaudzis liels, var aizdomāties par to, vai viņš patiešām ir pelnījis šos panākumus. Neatkarīgi no audzināšanas stila “viltvārdis” redz, ka katrs sasniegums un katrs kompliments tikai palielina baildes, ka kādreiz viņu atmaskos.(...)

 

“Kas viņš ir - tas cilvēks, par kuru mani uzskata?”

Ja runājam par mums pašiem, tad mūsu viltvārdis jau sen slēpjas mums iekšā. Vārds “persona” radies no etrusku “phersu”, kas nozīmē “maska”. Pirms kļūt par latīņu valodas vārdu “persona”, šo terminu izmantoja, lai apzīmētu lomas ar maskām grieķu drāmās. Šekspīram bija apgalvojums, ka “visa pasaule ir teātris”, un mēs – aktieri, kuru lomas mainās atkarībā no laika un apstākļiem. Mēs zinām mūsu monologus un lomas. Tad kamdēļ izlikties? Psihologi saka,ka viltvārdi mūsos baro mūsu pašu izveidotais priekšstats par sevi. Katru rītu, skatoties spogulī, mēs viļamies cilvēkā, kurš skatās mums pretī. Mēs esam tikai ēna tam, par kuru domājām, ka varam par tādu kļūt. Kā nodzīvot vēl vienu dienu? Iejūtieties lomā, kļūstiet par “sociālo hameleonu”.

Termins “sociālais hameleons”, saka Minesotas universitātes psiholoģijas profesors Marks Snaiders, apzīmē tos, kuru iekšējais “es” atšķiras no to publiskās personas.

“Zināmā mērā mēs visi esam sociālie hameleoni”, saka Snaiders, kurš pēta cilvēkus un to savstarpējās attiecības sabiedrībā. “Līdzīgi hameleonam, kurš izmaina savu krāsu atbilstoši fiziskajai apkārtējai videi, mēs pārņemam mūsu apkārtnes sociālos atribūtus, veidojot un adaptējot mūsu uzvedību atbilstoši apstākļiem”.

Psihologi saka, ka aktieri mūsos baro izveidotais priekšstats pašam par sevi. Katru rītu, paraugoties spogulī, mēs viļamies atspulgā redzamajā cilvēkā.

Snaiders apgalvo, ka sociālajiem hameleoniem ir labi attīstīta paškontrole, viņi novērtē katru jaunu situāciju, apdomā, kā tajā ierakstīties, kā iepatikties apkārtējiem. “Spēcīga paškontrole” sastopama daudzās dažādu nozaru profesijās, tostarp, saistītajās ar likumdošanu, aktiermākslu un politiku. Taču katrs, kuram piemīt augsts paškontroles līmenis, saka Snaiders, piekristu šim apgalvojumam:

“Dažādu cilvēku klātbūtnē es uzvedos dažādi, kā pavisam cits cilvēks”. (...)

Metcingers saka, ka mūsu nestabilā pašidentifikācija bāzējas galvenajā principā:

“Eksistē teorija par baiļu vadīšanu, kas apgalvo, ka daudzie kultūras sasniegumi patiesībā ir mēģinājumi tikt galā ar bailēm, kuras nāk reizē ar apziņu par mūsu pašu mirstīgumu. Apziņa, ka jūs mirsiet, rada milzu konfliktu mūsu priekšstatā par sevi. Dažreiz es to saucu par bezdibeni vai šķelšanos, dziļu, eksistenciālu brūci, kuru izsauc šī atklāsme – visa mana dziļā emocionālā būtība man saka, ka ir kaut kas, kas nekad nav noticis, un mans paša modelis man saka, ka tas “kaut kas” noteikti notiks”.

Citiem vārdiem, “es” nosaka mūsu izpratne par mirstības neizbēgamību. Tas mūs atšķir no “nekā”. Tāpēc nav brīnums, ka mēs aizraujamies ar lomām. Un šobrīd mums tam ir ideāla vide. MIT psiholoģe Šerija Tārkla, grāmatas “The Second Shelf: Computers and the Human Spirit” autore sociālos medijus sauc par “identifikācijas tehnoloģiju”:

“Jūs varat kļūt par jebko. Jums var būt jebkādi draugi. Jums var būt visdažādākie kontakti. Jūs varat saņemt mīlestību un atzinību, sekotājus, cilvēkus, kuri grib būt ar jums. Cilvēkiem nepieciešama šāda veida saziņa”.

Un bieži kļūst par on-line hameleoniem, lai šo visu dabūtu.

Tikmēr profesionāliem viltvāržiem rampas ugunis tagad spīd tik spoži kā nekad. Kā atzīmē slavenā “New Yorker” karikatūra par suni pie datora -  “neviens internetā nezina, ka jūs esat suns”. Viltus vārdu izmantošana, PhD pielikšana autora statusam paša nopublicētā grāmatā, pat vienkārša bloga uzturēšana bez pieredzes un dziļām zināšanām par apspriežamo tēmu – digitālie viltvārži tīklā izplatās ātri. Jūs taču neticat visām šīm skaistajām fotogrāfijām Facebook, vai ne?

Katrs no mums šodien pārstāv izjauktu, kubisma manierē veidotu tēlu, kuram nav īsta pašportreta. Nav brīnums, ka mūs tā pievelk tie, kuri šķiet tik viengabalaini, tik pašpietiekami, tik pārliecināti par to, kas viņi ir. Šie viltīgie mākslinieki mums rāda savus meistarīgos pašportretus it kā tie būtu Rembranta darbi. Ferdinands Demara. Frens Abigneils. Leonards Zeligs. Un kā ar tevi? Kuru centies apmuļķot tu?

 

* No krievu valodas tulkoja Anna Ikerta.

X

** Dārgais lasītāj!
Priecājamies, ka Tu baudi un dalies ar mūsu portāla lasītavas rakstiem.
Vēlamies vien atgādināt - zināšām bez prakses nav nekādas vērtības!
Apmeklē mūsu portāla notikumu Kalendāru , atrod sev piemērotāko un sāc praktizēt!

Library_page_wild-865296_1280
Prāts & psiholoģija

Izvairieties no ziņām

Ziņas prātam ir kā cukurs ķermenim Mēs esam tik labi informēti un tomēr zinām tik maz. Kādēļ tā? Tādēļ, ka pirms 200 gadiem tika izdomāt...

10289
14. aprīlī, 2016
Library_page_alone-2666433_1280_1_
Ķermenis & veselība

Slimība palīdz mums iegūt vēlamo

Daži psihoterapeiti uzskata, ka gandrīz visu saslimšanu pamatā ir psiholoģisks iemesls. Tomēr klasiskā medicīna oficiāli atzīst septiņas ...

15842
12. janvārī, 2016
Library_page_is_this_how_you_see_me-1429508
Prāts & psiholoģija

Prasme sadzirdēt savas vēlmes

Bieži runāju par to, "Kā izprast savas patiesās vēlmes", jo šī tēma ir izrādījusies par vienu no tām, kas cilvēkus interesē visvairāk, st...

12566
22. martā, 2016
Library_page_8377860-r3l8t8d-1000-7
Prāts & psiholoģija

32 atklājumi 32 gados

Ir brīži, kad sakrājas tik daudz jautājumu, ka tiem kaut kādā veidā ir jāļauj parādīties dienas gaismā. Rakstniece, žurnāliste, blogere u...

9835
13. martā, 2016
Library_page_face
Prāts & psiholoģija

Pieci muļķības likumi

Pazīstama ekonomista raksts par to, kādēļ idioti ir tik bīstami un vai ir iespējams ar viņiem cīnīties. Itāļu vēsturnieks-ekonomists Kar...

12874
5. janvārī, 2016
Library_page_d9jdoptcm0g
Ķermenis & veselība

Iemācīties ieklausīties savā ķermenī

 „Visas slimības sākas galvā”. Tieši mūsu domas ir spējīgas vadīt tik sarežģītu sistēmu kā cilvēka organisms. Lai iemācītos valdīt pār s...

11701
11. decembrī, 2015
Library_page_12040762_m
Prāts & psiholoģija

Mācība par dziedinošo domu spēku

Luīze Heja mums atgādina, ka mēs paši esam atbildīgi par visiem notikumiem savā dzīvē - vislabākajiem un vissliktākajiem. Katra mūsu doma...

10708
21. novembrī, 2015
Library_page_img_1272
Prāts & psiholoģija

8 jautājumi, kas mainīs tavu dzīvi

„Manis teiktais varbūt nemainīs tavas domas, bet nekad nav par vēlu, vai, kā manā gadījumā, pārāk agri, lai kļūtu, kas tu vēlies būt. Tam...

11710
22. aprīlī, 2015
Library_page_1238860_543114525762000_854984976_n
Ķermenis & veselība

Zemapziņa tic tam, ko jūs sakāt

Esmu sapratusi, ka lielākā daļa cilvēku nemaz nevēlas dzirdēt labas ziņas. Viņiem patīk sliktās, jo tās dod iespēju pažēloties par dzīvi....

20969
24. martā, 2015
Library_page_8379310-r3l8t8d-1000-11
Prāts & psiholoģija

Viktors Frankls - tiem, kuri zaudējuši dzīves jēgu

Viktors Frankls - slavenais austriešu ārsts-psihoterapeits, psihologs un filozofs, pabijis Osvencimā. Piedāvājam nodaļu no viņa grāmatas ...

12580
13. janvārī, 2015
Library_page_gunes
Prāts & psiholoģija

10 lietas, ko tu piedzīvosi, kad sāksi izbaudīt vienatni

Ir cilvēki, kas domā, ka “būt vienam” ir slikti. Tas nozīmē, ka esi nesabiedrisks vai nevēlams, un neviena no šīm pozīcijām netiek uzskat...

9576
16. decembrī, 2014
Library_page_travel_0009
Prāts & psiholoģija

7 psiholoģijas likumi, kas spēj izmainīt jūsu pasaules uzskatu

Vienkārši, bet ļoti efektīvi  psiholoģijas likumi, spējīgi apgriezt kājām gaisā jūsu pasaules uztveri! Psiholoģijas likumi, kuri var pad...

27316
30. novembrī, 2014
Library_page_overworked
Prāts & psiholoģija

Kāpēc mēs visi esam tik aizņemti?

Eimija Raupa (rakstniece, akupunktūriste, herbāliste un sieviešu veselības un auglības eksperte) raksta izdevumā „The Huffington Post” 20...

7212
24. novembrī, 2014
Library_page_original
Prāts & psiholoģija

Возможно ли быть всегда счастливым?

Отсутствие энергии – это первый признак приближающихся несчастий и болезней. В Аюрведе говорится, что если человек продвигается в духовно...

6061
2. novembrī, 2014
Library_page_10325712_662210477185737_6215411496030530408_n
Prāts & psiholoģija

Ja šķiet, ka viss iet greizi, vienkārši atcerieties šīs 8 lietas

„Es sēžu uz savas slimnīcas gultas, gaidot abu krūšu noņemšanu. Bet dīvainā kārtā es jūtos laimīga. Līdz šim man nebija problēmu ar vesel...

10135
22. oktobrī, 2014
Library_page_1-2
Prāts & psiholoģija

Vēlēšanos veikals

Visuma nomalē atrodas kāds veikaliņš. Izkārtnes tam sen jau nav – to kādreiz aiznesa kāda viesuļvētra, bet jaunu izkārtni saimnieks nelik...

6011
19. augustā, 2014
Library_page_original-5
Prāts & psiholoģija

Sāpes no tuvākas iepazīšanās ar sevi

Kā mēs kļūstam ar kādu pietiekami tuvi, tad viņa sabiedrībā mēs neizbēgami noņemam visas maskas un sociālās lomas. Viņš pamazām uzzina mū...

6308
8. augustā, 2014
Library_page_315400_4051152993680_1122618631_n
Prāts & psiholoģija

15 iemesli, kāpēc sākt sekot savam sapnim jau šodien

Kādu dienu visa Jūsu dzīve nozibsnīs gar Jūsu acīm. Pārliecinieties, ka tā būs skatīšanās vērta /autors nezināms/. Vai Tev ir sapnis? Vē...

5846
31. jūlijā, 2014
Library_page_308511_542176242501837_471737872_n
Ķermenis & veselība

рАковая жизнь или психосоматика онкологии

Сегодня есть много «официальных» теорий возникновения рака. В них описываются влияния вирусов, мутаций и канцерогенов как пускового факто...

5748
28. jūlijā, 2014
Library_page_bicycle-1822528_1280
Prāts & psiholoģija

Проблема как тоник для эго

«Эго не чувствует себя хорошо, легко, ему не достаточно 
холмиков, оно хочет горы. Даже если это страдание, это не
 должен быть холмик, э...

4635
3. februārī, 2012
Library_page_1-2
Prāts & psiholoģija

Магазин желаний

На задворках Вселенной находился один магазинчик. Вывески на нем давно уже не было - ее когда-то унесло ураганом, а новую хозяин не стал ...

4528
15. septembrī, 2014