Tu esi Tas

Nemeklē mīlestību. Netaupi sevi mīlestībai un nemeklē mīlestību otrā. Mīlestība nav lieta – to nevar dot vai atņemt. To nevar atrast vai pazaudēt. Mīlestība nav sajūta, stāvoklis vai kulminācijas pieredze, bet tas, kas tu esi, pati klātbūtne.

Nejauc mīlestību ar simpātijām. Simpātijas nāk un iet, tās var izzust ar laiku. Nejauc mīlestību ar ilgām. Ilgas ir nepastāvīgas, pārejošas. Nejauc mīlestību ar svētlaimi, baudu vai uzbudinātu nervu sistēmu. Šie īslaicīgie stāvokļi ar laiku izzūd – tas ir to dabā. Pat solījumi, kas sniegti ar pārliecību un vislabākajiem nodomiem šodien, var izgaist vai tikt lauzti jau rīt.

Bet mīlestība nepazūd. Tā nevar samazināties laika gaitā. Mīlestība nav ikdienas prece vai mainīga forma. Mīlestība ir lauks – lauks mūsos un bez mums. Tas ir lauks, kurā domas, jūtas un pat šķietami visnoturīgākais nākotnes plāns var parādīties un pazust. Mīlestība turas pie cerības tikpat, cik pie zaudējuma; pie satraukuma tikpat, cik pie garlaicības; sadragājot vilšanos tikpat spēcīgi, cik svētlaimi. Mīlestība ir mainīgo formu lauks; pamats, kas mūs notur ejot, sēžot, runājot vai nerunājot; tas, ko mēs jūtam otra klātbūtnē un savā ikdienā: ēdot, plānojot, cerot, atvadoties – mēģini mīlēt visos šajos brīžos.

Mīlestība ir spēcīgāka un varenāka par mums. Mēs to neradām ar vārdiem vai darbiem, vai pat ar nodomu, bet tā mūs nepārtraukti ieskauj, tā tur mūs savā bezgalībā neatkarīgi no tā, ko mēs darām vai nedarām. Mēs precamies un šķiramies; mēs esam draugi vai mīļākie; mēs strīdamies un salabstam; mēs piedzimstam un nomirstam – lauks to iztur.

Neviens nekad mums nav devis mīlestību – tā ir vislielākā ilūzija. Otra klātbūtnē mēs vienkārši esam atcerējušies tās lauku, reizēm atpazinuši mūžību starp ikdienas gaitām, bet pateicamies par to kādam citam. Mīlestība nekad nenāk no kaut kurienes ārpus mums; mēs vienkārši pieskaramies savai esībai, iemīlamies mīlestībā, kas esam mēs paši un nekad nevarēsim būt.

Neviens neatņēma mums mīlestību; mēs vienkārši aizmirsām lauku, par to vainojām otru, un meklējām jaunu mīlestību, nejūtot tās klātbūtni – pazuduši stāstā par “zaudēto mīlestību”. Taču mīlestība bija turpat; pat tās šķietamajā prombūtnē tā tomēr bija turpat. Pat zaudējumā tā bija ar tevi. To nevar salauzt tāpat kā vilnis nevar sadragāt okeānu.

Nemeklē mīlestību, nemeklē gaismu, bet esi tā, piedāvā to. Prieks, mīlot kādu citu, ir bezgalīgi lielāks par prieku, kurā aiz bailēm pieķeramies cita mīlestībai. Sirds dziļumos tu zini, ka tā ir tikai ilūzija, ka tas, pēc kā tu vienmēr esi ilgojies, atrodas tevī pašā.

Tu esi Tas; tu vienmēr esi bijis Tas.

Meklēšana beidzas tieši tur, kur tā sākās – klātbūtnē.

Tu saproti, ka esi pati mīlestība, un tas maina visu. Mīlestība ir tava, mūžam... pat tad, kad tās nav.

* Autors: Džefs Fosters

* No angļu valodas tulkoja Matīss Freimanis;

* Korektore: Liene Lāce

==========================================================================

Draugi! Kā jūs esat ievērojuši, labi raksti latviešu valodā ir retums. Mēs gribētu priecēt ar tādiem vairāk, bet tam vajadzīga jūsu palīdzība. Meklējam atbildīgus palīgus, kuriem nelielu interesantu rakstu tulkošana no angļu un krievu vālodas sagādās prieku. Rakstiet mums uz info@garavasara.com. Peace and Love! GV team

==========================================================================