Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_peace-buddha_00291377 Square81_10640_554866707896864_2057411988_n

Terapīja bez terapeita

„Dziedniek, izārstē pats sevi”

Lūkass evanģēlijs 4:23

 

Ja, kā tradicionālās un arī mūsdienu neduālisma mācības saka, atsevišķais „es” ir tikai domu un  uzskatu veidota „ilūzija” un būtībā mēs esam  plaši atvērtas telpas, kurās norisinās dzīve; telpas, kura nav atdalāma no norisēm, tad kāda gan vieta mūsu dzīvēs ir psihoterapijai? Vai iluzorais „es” patiesībā spēj dziedināt kādu citu iluzoro „es”?

Vai atvērta telpa var ārstēt kādu citu atvērtu telpu? Kurš tieši būs tas, kas veiks ārstēšanu?  Un kurš būs tas, kas tiks ārstēts?

Izejot psihoterapeita apmācību, es apguvu visa veida teorijas un tehnikas – uzsūcu sevī tik daudzus „KĀ” – kā klausīties, kā sadarboties ar klientu, kā interpretēt klienta vārdus un ķermeņa valodu, kā pienācīgi sevi izpaust.

Es saskāros ar tik daudziem iepriekš veiktiem pētījumiem, tik daudziem veidiem, kā definēt psihoterapiju, tik daudziem cilvēkiem ar tik daudzām idejām par to, kā palīdzēt cilvēkiem, un tas viss ir brīnīšķīgi – dzīve izskatījās patiesi „garšīgi” šajā perspektīvu daudzveidībā. Taču es arī biju šokēts par to, ka par spīti visām apmācībām, ko biju saņēmis, par spīti visām zināšanām un prasmēm, kuras bija nepieciešams apgūt, nevienu reizi jautājums par to, kas ir patiesā dziedināšana,  netika izskatīts visā tā dziļumā.

Kā topošie psihoterapeiti  mēs apguvām, kā ārstēt, kā mijiedarboties ar klientiem, bet nekad mēs neapstājāmies, lai  pārdomātu ārstēšanas patieso nozīmi. Mēs mācījāmies, kā būt par  psihoterapeitiem,  kā „apdzīvot” savas lomas, kā veikt terapijas seansus, bet nekad neapstājāmies, lai uzdotu fundamentālo jautājumu – vai psiholoģiskā ārstēšana vispār ir iespējama? Reiz apmācību telpā es pacēlu roku un uzdevu jautājumu „Vai tā nav sava veida augstprātība pieņemt, ka mēs zinām, kā palīdzēt citam cilvēkam? Man tika atbildēts, ka tas ir filosofisks jautājums, bet tas, ko apgūstam ir psihoterapija, nevis filosofija.  Zini savu vietu, praktikant, psihoterapeit. 

Kā psihoterapeiti, kā ārsti, mēs esam tie, kam būtu jāzin, kā palīdzēt cilvēkiem, kā uzlabot to garīgo veselību, viņu labsajūtu, viņu dzīves kvalitāti. Bet ko patiesībā nozīmē – palīdzēt kādam? Vai mēs palīdzam klientiem iegūt labākas pieredzes? Vai mēs gribam, lai tie būtu laimīgāki? Līdzīgāki „mums”? Vai mēs mēģinām mazināt viņu sāpes?  Vai varbūt vienkāršāk – mēs mēģinām mazināt mūsu pašu sāpes? Varbūt mēģinot ārstēt citus, mēs patiesībā mēģinām dziedināt paši sevi?

Vēl svarīgāk, vai terapija šī vārda patiesajā nozīmē vispār ir iespējama? Es varu iedomāties, ka pie šie jautājumiem kaut kad nonāk katrs psihoterapeits. Un tur nav vieglu atbilžu. Vārds „terapija” ir veidojies no grieķu valodas vārda “therapeia”, kas nozīmē „dziedēšana”, un „dziedēšana” nozīmē padarīt veselu. Terapija = dziedēšana = kustība pretī veselumam. Bet kas ir šis veselums, līdz kuram terapija mūs it kā var aizvest? Kur tas ir? Vai tiešām ir kaut kas, ko būs iespējams sasniegt nākotnē? Vai kāda persona tiešām var aizvest otru līdz veselumam? Vai tomēr šis veselums patiesībā ir klātesošs, šeit un tagad, katra mirkļa piedzīvošanā, kā neduālisma skolotāji piedāvā? Atkal man būtu jāpiezīmē, ka katram godīgam  psihoterapeitam galu galā būtu jāsastopas ar šo jautājumu – jautājumu, kas patiesībā draud iedragāt viņa paša kā psihoterapeita identitāti.

Man gribētos piedāvāt, ka īstajai psihoterapijai, terapijai tās vārda patiesajā nozīmē, nav nekā kopēja ar atsevišķa „es” sakārtošanu.  Jebkura terapija, kas mēģina sakārtot atsevišķo „es”, vēl vairāk nostabilizē ciešanu pasaules ilūziju. Īstai psihoterapijai nav nekā kopēja ar „palīdzēšanu” (šī vārda izpratnē, kādu esam pieraduši lietot) kādam cilvēkam. Tai nav nekā kopēja ar salauzto „es” un tā pārvēršanā laimīgākā, produktīvākā, „normālākā” „es”. Tai nav nekāda sakara ar pilnības un veseluma sasniegšanu nākotnē, kas pārvērš to tālā mērķī.

Īstā psihoterapija ir jaunatklājums, ka šis salauztais, nepilnīgais, atsevišķais „es” nav tas, kas tu, cilvēks,  patiesībā esi, un faktiski vispārībā tu neesi „es”, bet gan atvērta apzinātības telpa, kurā parādās un pazūd visas domas, jūtas un sajūtas, skaņas un smaržas.

Tu neesi atsevišķa persona, kas skatās ārā uz pasauli, bet plaši atvērta telpa, kurā pasaule parādās un pazūd, atvērta telpa, kas nav atdalāma no pašas pasaules. Tāpēc īstā terapija nav strādāšana, lai sasniegtu veselumu kaut kad nākotnē, tā ir atziņa par to, ka šis veselums parādās ikkatra mirkļa izdzīvošanā. Veselums ir dzīve, kāda tā ir jau šobrīd, nevis, kāda tā būs kaut kad nākotnē. Veselums un pilnība ir šajā pašā mirklī. Īstā terapija ir vieta, kur mēs satiekamies vispatiesākie – šeit un tagad, par vietu, kur pacients un ārsts ir ekvivalenti, vieta, ko saucam par „mīlestību.”

Šeit ļoti atbilstoša būtu metaforu par vilnu un okeānu. Atsevišķas individualitātes, personības pieredze plašajā pasaulē, pieredze, kā tas ir būt par meklētāju, ļoti līdzinās atsevišķa okeāna viļņa izpausmēm. Katrs individuāli ir meklētājs, - gan terapeits, gan arī pacients. Un šis vilnis, piedzīvojot sevi šķirti no okeāna, meklē, kur ir pats okeāns. Būtiskākā meklētāja pieredze ir trūkuma, nepilnības, ilgu pēc mājām pieredze. Pieredze, kā ir visu laiku meklēt to, ko nevari atrast, ko nevari pat nosaukt vārdā.  Vilnis pavada savu dzīvi miljons dažādos veidos meklējot vārdā nenosaucamo pilnību un veselumu. „Es esmu nepilnīgs, bet kādu dienu es būšu pati pilnība”, tas saka pats sev. „Kādu dienu es atradīšu to, ko meklēju – mīlestību, panākumus, varenību, apgaismību, dziedināšanu – un tad es būšu pilnīgs”

Patiesībā, protams, nav nekādas atšķirības starp vilni un pašu okeānu. Vilnis šobrīd jau ir okeāns, un okeāns parādās katrā vilnī, - tas nozīmē, ka pilnība tiek piedzīvota jau šodien. Tas, ko meklējam, patiesībā jau ir šeit, piedzīvojot šo pašu mirkli, un tas ir tieši tāpēc, ka nemeklējam šo pilnību kaut kad nākotnē. Visas ciešanas sākas šeit -  tagadnes mirkļa spēka noliegumā. Visi meklējumi atduras apbrīnojamā laika ilūzijā.

Šī sapratne pilnībā izmaina mūsu attiecības ar cilvēkiem, ko saucam par „klientiem”. Skatoties no šīs perspektīvas, neviens no „klientiem” nav traumēts, sabojāts vai pazaudējies – viņi vienmēr ir bijuši un ir pilnīgi un veseli, pat piedzīvojot salauztības mirkļus, jūtoties nepilnīgi, vientuļi, vai pat izjūtot sāpes, bailes, stresu vai citu postošu pieredzi.

Tādejādi īstais psihoterapijas mērķis ir nevis sakārtot klientu, nevis iemācīt tam pāriet  no „negatīvas” uz „pozitīvu” pieredzi, nevis pārvēst sāpes baudā, depresiju priekā, nevis vadīt tos uz tādu pieredžu izdzīvošanu, ko tie ir meklējuši, neveikt tiem „terapiju”, bet gan ļaut tiem izdzīvot, bez kompromisiem un jau gataviem pieņēmumiem, ļaut tiem izdzīvot viņu atšķirtību, salauztību, nepilnības un meklēšanas pieredzes. 

Patiesa psihoterapija nepievienojas atšķirtības ilūzijai, tā satricina to, pilnībā atmodina. Tā nenoņem sāpes, bet norāda uz pilnību - arī sāpēs. Tā neatbrīvo no bailēm, bet izgaismo pilnību arī tajās.

Šajā izpratnē psihoterapijas mērķis ir tāds pats kā jebkurai citai garīgai mācībai – pamodināt jūs no atdalītības sapņa;  sapņa, ka esat atsevišķa persona ceļojumā pretī nākotnes pilnībai. Patiesa terapija atmodina klientu no viņa sapņa par „klientu” un pamodina terapeitu no tā sapņa par „terapeitu”. Un nepieļaujiet kļūdas -  terapeitiem nepieciešama tāda pati atmošanās kā klientiem. Kad pienāk atmošanās mirklis, jums nepalīdzēs nekādas kvalifikācijas, sertifikāti, grādi vai apbalvojumu daudzums.

Šajā izpratnē pilnība nav kaut kas, kas „pienāks” kādu dienu, tas nav kaut kas tāds, pie kā mēs „strādājam” gan atsevišķi, gan kopā; tā nav kaut kur tālumā uzstādīts sasniedzamais mērķis. Pilnība ir pieejams jau šajā pašā brīdī. Dzīve pati par sevi  (patiesībā izdzīvota un izjusta, nevis tās tēls, ko esat radījuši)  jau ir pati pilnība, jau izdziedināta šī vārda patiesākajā nozīmē. Attiecīgi, veicot psihoterapiju, mēs netiecamies izdziedināt kādu atsevišķu personu, tāpēc, ka tāda vienkārši nepastāv, - mēs vienkārši atgriežamies saskarē ar to, kas jau pilnīgs un dziedināts. No šīs perspektīvas skatoties, terapija ir brīnišķīgs paradokss.

Bet ko tas nozīmē no tīri praktiska viedokļa? Tas nozīmē, ka klienta pozīcija „es esmu pilnīgi salauzts, lūdzu, palīdziet man” kļūst par „es esmu atvērts atklāt pilnību manā pašreizējā salauztības izdzīvošanas pieredzē.” Un terapeita pozīcija „tu esi salauzts, es tevi sakārtošu” pārtop par „Es redzu, ka te nav neviena, kas būtu fundamentāli sagrauts, bet es arī atzīstu to, ka tu pašreiz piedzīvo sagrautības pieredzi. Es atzīstu tavas sāpes, tavas bailes, tavas bēdas, tavu cīņu, tavas ciešanas, bet nevienu pašu mirkli es nepieņemu, ka te ir kāds, atšķirīgs no manis, kam būtu nepieciešama „labošana” jebkādā šī vārda izpratnē. Es cienu tavu sapni, un arī uztveru to kā sapni. Protams, esmu atvērts, lai izpētītu tavu pieredzi kopā ar tevi ,un es esmu atvērts, lai atkal atklātu to, kas jau ir pilnīgs šajā pieredzē.Es skaidri redzu, ka pilnība ir jau klātesoša visos tavos pieredzes aspektos, ar kuriem tu pašreiz karo, visā tajā, no kā centies izbēgt, katrā domā un sajūtā, kas tev pašreiz šķiet nepieņemama. Tāpēc izgaismosim dažādos meklējumu ceļus tavā pieredzē, izgaismosim smalkākos un ne tik smalkos veidus, kuros tu karo šajā mirklī un šajā gaismā, šajā atvērtībā, atklāsim kopā, ka pastāv vienmēr klātesoša dziedināšana, kas esi tu, kas esmu es. Es neesmu šeit, lai tevi dziedinātu. Šā vārda tiešajā izpratnē es nemaz neesmu „terapeits”, tikai loma, kas tiek izspēlēta šajā mirklī. Es turos pie šīs lomas ļoti, ļoti viegli un nemanāmi. Patiešām es esmu šeit, lai dotos piedzīvojumā kopā ar tevi. Patiesībā - piedzīvojumā pats kopā ar sevi, jo galu galā viss ir viena un tā pati apziņa, tas pats meklētājs.  Mēs esam pieredzes pētnieki, jau dziedināti, izstarojot gaismu uz to, kas lūkojas pēc dziedināšanas, atnākuši, lai saprastu, ka meklējumi nav nepieciešami. Mēs nenoliedzam meklējumus, bet mēs arī tos neprovocējam. Mēs nenoliedzam sapņus, bet mēs arī neesam šeit, lai tiem izdabātu. Mēs vienkārši esam satikušies, lai kopā redzētu cauri ilūzijai.”

Terapeits saprot, ka patiesībā viņš vai viņa nemaz nav „terapeits”. Šajā atvērtajā telpā, bezgalībā, kurā domas, jūtas un skaņas parādās un pazūd, šeit nav fiksētu identitāšu, nav lomu, kuras varētu stingri definēt. „Terapeits” nevar dziedināt „klientu”, jo gan „terapeits”, gan arī „klients” vienkārši ir īslaicīgas lomas, ko pašreiz, šajā atvērtajā apzinātībā spēlējam. Un šīs lomas nav tas, kas patiesībā esam. Un tāpēc mēs turamies pie šīm lomām ļoti viegli un ļoti nosacīti.

„Es” nevaru dziedināt „tevi”, tāpēc,  ka dziedināšana ir telpa, kurā jau uzreiz parādās konflikts starp duālistisko „es” un „tu” uztveri. Un tāpēc terapeitam „klienta dziedināšana” vairs nav nasta, kas uzkrauta uz tā pleciem.

Es labi atceros, kā mācību laikā mani studiju biedri „nodzina” paši sevi, ticot, ka ir personīgi atbildīgi par klientu dziedināšanu. Un kāda panika parādījās, ja klients neatnāca uz seansu!  Ja tu sevi identificē kā „terapeits”, klienta neparādīšanās vājina tavu identitāti. Bet, skatoties uz to no iepriekš izklāstītā skatu punkta, dziedināšanas slogs neatrodas ne uz viena pleciem un klients vairs nekādā veidā nevar būt drauds terapeita identitātei. Citiem vārdiem runājot, terapeits zina, ka dziedināšana jau ir klātesoša, pat jau pirms tam,  kad klients ir sācis runāt. Terapijas seanss vienkārši pārvēršas par deju pilnību starpā. Tas vairs nav klienta „salabošana”, tas vairs nav veids, kā pierādīt sevi kā terapeitam, tā ir vienmēr klātesošu dziedinošo gaismu deja. Mēs dejojam, kopā, pilnībā.

Iespējams, ka klients nāks uz terapiju, lai tiktu izdziedināts, bet seansa laikā viņš vai viņa sapratīs, ka nav nepieciešama nekāda dziedināšana, tāpēc, ka tas, kas viņš patiesībā ir, jau ir dziedināts un pilnīgs, un tāds viņš vienmēr ir bijis. Pat izejot cauri visām traumējošajām pieredzēm savā dzīvē, vienmēr ir bijis kaut kas, kas jau bija pilnīgs un šīs pieredzes nespēja to traumēt. Iespējams, ka pieredzes bija traumatiskas, bet neviens patiesībā netika traumēts. Tas, kas tu esi, nevar tikt ievainots, nevar tikt salauzts, iznīcināts, tas nevar nomirt. Dzīve pati par sevi jau ir vesela un pilnīga, un kaut kādā brīdī pat vistraumētākais klients to sapratīs. Tātad terapijā mēs nerunājam ar „ievainoto es” – mēs runājam ar to, kas jau zina, ka viņš nav šis „ievainotais es”. Mēs runājam ar to, kas jau ir pilnīgs.

Katra terapija, kas neatpazīs dzīves jau izdziedināto dabu, tikai dos enerģiju bezgalīgajiem meklējumiem, padarīs klientu atkarīgu no terapeitu (un arī otrādi), turēs gan klientu, gan terapeitu ieslēgtus atšķirtības sapņa lamatā un padarīs patieso dziedināšanu par nekad nesasniedzamu mērķi. Katrs terapeits, kas nesapratīs, ka viņš nav „terapeits” (izpratnē „tas, kurš var dziedināt otru”), vienkārši turēs klientu ieslodzītu sapnī „klients” (jeb tas, kurš ir ievainots un gaida izdziedēšanu).

Savukārt terapeits, kurš sapratīs, ka patiesībā nemaz nav „terapeits”, bet gan atvērta telpa, kurā „terapeits” parādās un pazūd, un ka šī telpa ir identiska tai, kurā „klients” parādās un pazūd. Sapratīs, ka gan klients, gan terapeits kā atvērta telpas jau ir pašas pilnības – šis terapeits vairs neslēpsies aiz savas terapeita lomas. Viņš vairs neizmantos profesionālo identitāti, lai aizsargātu sevi no patiesām, autentiskām un tuvām attiecībām. Viņš vairs nebaidīsies konfontrēties ar vistraumētāko un ievainotāko „es”, tāpēc, ka vairs nesaskatīs šo „es” kā atšķirīgu no sevis paša. Tātad viņš būs pilnīgi brīvs, lai bez bailēm, ar galvu pa priekšu ienirtu klienta sāpēs, kuras patiesībā ir arī viņa paša sāpes. Tie satiksies kopīgā ievainotībā, un mēs to saucam par mīlestību. „Terapeits” un „klients” pazudīs, lai dotu vietu atklātai tuvībai. Manuprāt, tieši tādai ir jābūt īstai terapijai – iešanai ārpus lomām, spēlēm, ticībām un ideoloģijām, kas atdala mūs; iešana ārpus tām, lai satiktos,  patiesi satiktos tuvībā un atkailinātībā. Runājot metaforās, terapeits novelk savas „terapeita” drēbes un nostājas klienta priekšā pilnīgi kails. Viņš neizliekas, ka zina, kā palīdzēt savam klientam, šajā kailumā viņš pats ir tikpat ievainojams, bezpalīdzīgs un atvērts dzīvei kā viņa klients. Viņš satiek savu klientu šajā ne-zināšanā. Zem visām lomām, spēlēm, sociālajām normām, izdomātajai ludziņai, kurā piedalās „klients” un „terapeits”, šī ne-zināšana apgaismo, tā apgaismo vienmēr.  Tā ir vieta, kur viss sākās, tā ir vieta, kur viss arī beidzas.

Īsts terapeits atzīst, ka tas ne-zina un satiek savu klientu šajā vietā. Viņš ne-zina, klients ne-zina, un tieši šeit arī rodas tuvība. Un no šīs tuvības vietas viņi sāk savu izpēti. Un tad izpēte ir kā deja pilnīgas tuvības gaisotnē. Tas nav mēģinājums sasniegt tuvību caur izpēti, šajā brīdī izpēte notiek jau esošā tuvībā. Tātad vēlmi veikt izpēti nerada meklējumi, bet gan valdzinājums.

Valdzinājumā mēs izpētam, kā tas ir - veikt meklējumus kopā. Valdzinājumā mēs kopā spīdam pāri prāta darbībām. Mēs izpētām ceļus, pa kuriem tu (es) gribi aizbēgt prom no konkrētām pieredzēm. Izpētām to,  kā mēs bēgam no konkrētām sajūtām. Kā mēs paši pazaudējam sevi „vajadzētu” un „nevajadzētu” izpratnēs. Kā mēs meklējam mīlestību tur, kur tā sen jau pastāv.  Kā mēs meklējām tuvību tur, kur tā sen jau ir. Kā mēs sevi „ielīmējām” neīstos „es” tēlos, kaut patiesībā mēs esam telpa, kur šie tie tēli parādās un pazūd. Viss, burtiski runājot, viss – visa pasaule – var parādīties šajā tuvībā un terapija ir telpa, kurā mēs varam izstarot gaismu pār to. Burtiski – pār visu. Šādā terapijā pati pasaule nāk satikt mūs un nekas nepaliek apslēpts.  Šajā telpā ir atļauts viss. Šeit visi jautājumi ir uzdoti, šeit viss ir izgaismots. Terapijas telpa ir telpa, kas mēs paši esam. Galu galā, -  terapija nav tas, kas notiek konkrētajā istabā; terapija nav tas, kas notiek starp diviem vai vairāk cilvēkiem. Tas nav tas, kas notiek, kad terapeits un klients satiek un sāk pārrunāt dzīves problēmas. Terapija nav kaut kas, ko mēs darām. Terapija ir tas, kas mēs jau esam. Un tas vienmēr ir atvērts atklājumiem.

No sākuma izskatās, ka divi cilvēki kopā veic atklājumu, bet beigās pati ideja par „diviem cilvēkiem” pazūd šajā atklājumā. Šajā tuvībā – kurš ārstē kuru? Terapeits klientu? Tas varētu būt tikpat patiesi, kā teikt, ka klients ārstē terapeitu. Valdzinājumā un mīlestībā klients iznīcina terapeita tēlu. Tā ir absolūta pieticības manifestācija otra cilvēka klātbūtnē. Tā tiešām ir redzēšana, īsta redzēšana – kas ir tavā priekšā. Un tapšana būt saredzētam arī no otras puses. Būt atklātam. Būt, atklātam.

Reiz es runāju ar kādu sievieti, kas grasījās pamest savu vīru un pārcelties dzīvot atsevišķi. Viņa nekad nebija dzīvojusi viena pati un bija izbijusies. Viņa bija apmeklējusi psihoterapeitu pēc psihoterapeita, kur katrs no tiem bija mēģinājuši viņai palīdzēt, viņu dziedēt, padarīt lietas tai labvēlīgākas, mainīt viņu kaut kādā veidā. Nekas nebija palīdzējis un viņas bailes bija izaugušas līdz tādam apmēram, kurā dzīve bija likusies pilnīgi neciešama. Viņa man stāstīja stāstu  pēc stāsta par savām bailēm, uztraukumiem, bažām par nākotni. Viņa teica, ka jau trīs mēnešus nav gulējusi. Viņa neēda. Viņa bija atkarīga no medikamentiem. Šūpojoties turp un atpakaļ krēslā, viņa turpināja atkārtot: „es nezinu, kas ar mani notiks, es vienkārši nezinu”. Es sēdēju tur un klausījos viņā ļoti ieinteresēts. Man nebija atbilžu. Es nezināju, kas ar viņu var notikt. Dzīves priekšā es biju tikpat bezpalīdzīgs kā viņa. Es nevarēju viņai apsolīt, ka viss būs kārtībā. Patiesībā es neko nevarēju viņai apsolīt. Visas mana psihoterapeita mācības zaudēja nozīmi šīs nekā nezināšanas priekšā. Nekādas tehnikas, teorijas, vadlīnijas nevar izdzīvot nekā nezināšanas ugunsgrēkā. Kā atvērta telpa es dzīvoju nekā nezināšanā gluži tāpat kā viņa. Es nezināju,  kas var notikt.  Būšana par „terapeitu” man nedeva nekādas priekšrocības laika mistēriju izzināšanā.  Es ieskatījos viņai acīs un godīgi teicu:  „Es arī nezinu. Es patiešām nezinu, kas notiks”. Viņa apklusa, atspiedās pret krēsla atzveltni, un mēs sēdējām klusumā visu seansa atlikušo daļu. Viņa neatnāca uz nākamo seansu, viņa neatnāca uz nākamajiem trīs seansiem.  Mans supervīzors bija uztraukts, mēģināja visu vēlreiz izanalizēt, bet es vienkārši ticēju savai pieredzei. Pēc mēneša mana kliente atgriezās. Viņa izskatījās citādāka. Kaut kā vairāk dzīvīga, vairāk klātesoša savā ķermenī, vairāk piezemēta, vairāk atpūtusies. Viņa stāstīja man, cik ļoti viņai palīdzēja iepriekšējais seanss, kā kaut kas dziļi viņas iekšienē atslābis kopš tās dienas. Stāstīja, ka viņa ir sapratusi, ka nezināšana nav nekas īpašs vai nepareizs un, ka viņai vairs nebija nepieciešami atbildes, atbalsts vai terapeits. Viņai vienkārši vajadzēja ienirt dziļi iekšā dzīvē, bez kruķiem un balstiem, un izdzīvot to pilnībā. Tas bija kaut kas, ko viņa iepriekš nebija pat apdomājusi – ka ar viņu, tāda, kā viņa ir, viss ir kārtībā. Pirmo reizi dzīvē viņa bija sajutusi, kā ir atrasties kāda, kurš nemēģina viņu sakārtot, klātbūtnē. Viņai tas bija vairāk kā pietiekoši.

Es zināju, ka es neko īpašu neesmu izdarījis. Es vienkārši satiku viņu patiesībā. Es nezināju. Viņa nezināja. Es netēloju, ka es zinātu. Es pat netēloju, ka es būtu terapeits. Un tad mēs satikāmies, kaili, ārpus lomām, patiesā terapijā, klients ārstē terapeitu. Terapeits tiek atbrīvots no neīstajām lomām, spēlēm, aizstāvībām, „es visu zinu” attieksmes un iemācās, kā tas ir stāvēt kailam kādas citas cilvēciskas būtnes priekšā. Terapeits mirst, un tieši tajā mirklī patiesa terapija var sākties.

Ļaujiet jūsu klientiem jūs ārstēt. Psihoterapeitu apmācībās jums to nemācīs. Daži pat teiks, ka jūs esat traki. Daži teiks, ka esat bezcerīgi naivi. Vēl kāds teiks, ka esat vienkārši slikts psihoterapeits. Bet, kad paši atklāsiet, kas patiesībā esat, visam parādīsies pilnīgi cita, perfekta jēga.

 

Jeff Foster

www.lifewithoutacentre.com

 

***

No angļu valodas tulkoja Iveta Kūliņa

Korektore: liene Nelse

** Dārgais lasītāj!
Priecājamies, ka Tu baudi un dalies ar mūsu portāla lasītavas rakstiem.
Vēlamies vien atgādināt - zināšām bez prakses nav nekādas vērtības!
Apmeklē mūsu portāla notikumu Kalendāru , atrod sev piemērotāko un sāc praktizēt!

Library_page_qx3aeg_vn9w
Vīrietis & sieviete

Attīstības posmi vīrieša un sievietes attiecībās

Attiecības gandrīz vienmēr ir sarežģīts process. Lai kā mēs necenstos, mums nākas sastapties gan ar savām bērnības traumām, gan nepiepild...

9072
9. aprīlī, 2016
Library_page_screen_shot_2018-11-04_at_19.58.21
Emocijas

Ejiet jaunus ceļus un vecie aizaugs

Apzinātības prakse uz mūsu apziņu darbojas tāpat kā svaigi pavasara zaļumi uz mūsu ķermeni, teica lieliskā terapeite Emīlija Nagoski. Ie...

1089
4. novembrī, 2018
Library_page_dalailama
Būdisms

Cilvēka pieeja pasaules mieram

Viņa svētība Dalailama:   Liksim lietā mūsu kopīgās cilvēciskās vērtībās Lai atjaunotu cilvēka vērtības un sasniegtu ilgstošu laimi, j...

296
31. oktobrī, 2018
Library_page_nature-845849_1280
Zaļā Planēta

Mēs esam daļa no zemes, un tā ir daļa no mums

Indiāņu virsaiša Sietla runa 1854. gadā. Varenais Virsaitis no Vašingtonas informē, ka grib nopirkt mūsu zemi. Turklāt Varenais Virsaiti...

334
28. oktobrī, 2018
Library_page_____________
Apzinatība

Ieklausieties noslēpumainajā

Ieklausieties noslēpumainajā; nenoliedziet to. Nesteidzieties apgalvot, ka tas nepastāv. Visi apziņas cilvēki, kuri staigājuši pa Zemi, t...

3549
16. martā, 2017
Library_page_fantasy-3668208_1280
Vīrietis & sieviete

Sievietes briedums

Sieviete, kura ir iepazinusi sevi un iemācījusies sevi mīlēt, sāk dzīvot pasaulē pavisam citādāk. Tā, kura ir pieņēmusi un iemīlējusi sav...

3630
16. oktobrī, 2018
Library_page_6634148917_3908214848_b
Attiecības

Mīlestība un kāpēc tā sāp

Mīlestība ir sāpīga, jo tā atver ceļu uz svētlaimi. Tā ir sāpīga, jo tā pārveido. Mīlestība ir mutācija, pārmaiņas. Katra transformācija ...

6179
6. oktobrī, 2015
Library_page_photomontage-3351307_1280
Sabiedrība

Visu dzīvo radību labā...

Cik es esmu Tev pateicīga, ka Tu nepiederi to vīriešu skaitam, kuri krāj mantu, izmantojot citu cilvēku darbu. Cik es esmu pateicīga, ka ...

5659
7. decembrī, 2015
Library_page_shutterstock_145507243
Prāts & psiholoģija

Mēs esam tas, ko mēs domājam

Mūsu bezgalīgais Visums ir milzīgs enerģētiskais tīkls, kurā absolūti viss un pilnīgi visi ir savienoti enerģētiskā līmenī. Eksistē tikai...

17379
4. jūlijā, 2016
Library_page_woman-3599869_1280
Emocijas

Negatīvas emocijas: pieņem, saproti un piedzīvo

Kādēļ negatīvas emocijas tik ilgi “neatlaiž”? Šis jautājums bieži tiek uzdots konsultācijās. Tam ir daudz iemeslu, taču bieži vien tas ir...

1544
2. oktobrī, 2018
Library_page_apska_viens
Attiecības

Apskāvienu alķīmija

Kamēr neapskausi cilvēku, ir grūti dažreiz saprast, kā jūs attiecaties viens pret otru – kā mīļotie cilvēki, draugi vai radinieki? Katru ...

1223
26. septembrī, 2018
Library_page_theravada-buddhism-1769592_1280
Pašizziņas prakses

Apzinātības aksiomas

Čarlza Tarta intervija ar Šinzenom Jang   Čarlzs Tarts – psiholoģijas doktors, izcils apziņas un tās patiesā stāvokļa pētniecības zināt...

1685
22. septembrī, 2018
Library_page_universe-voie-lactee-
Apzinatība

Rūpējoties par drošību, mēs zaudējam iespēju atvērties

Ja Tu paslēpsi ziedu istabā, lai tam nepiekļūst ne saule, ne jelkāda vēja plūsmiņa, tad, iespējams, Tu domā, ka esi to pasargājis. Taču š...

4773
22. jūnijā, 2017
Library_page_pra_ts_un_psiholog_ija
Prāts & psiholoģija

Aiziet - dažreiz tas ir labākais, ko jūs varat izdarīt

“Ja tu kādreiz pamanīsi sevi nepareizā stāstā, ej prom” – Mo Villems Tev ir tiesības aiziet no jebkuras situācijas, kurā tu sevi neredzi...

5545
8. septembrī, 2018
Library_page_img_3635
Attiecības

Apzinātas partnerattiecības kā jaudīgs pašizaugsmes veids

No žurnāla "Taka" 2018.g. jūnija numura. Sagatavoja Ilze Ulmane-Rudakova, psiholoģe apmācībā, sistēmfenomenoloģiskās metodes un holodi...

2421
5. septembrī, 2018
Library_page_old-woman-574278_1280
Ķermenis & veselība

Kad tu kļūsti caurredzams

Kad tu sāki uzmanīgi vērot vecākus ļaudis, tu uzzināji, kas tevi biedē – viņi nevar noslēpties. Skatoties uz tevi, nepateiksi, cik dienas...

5821
26. oktobrī, 2016
Library_page_bird-3060888_1280
Darbs ar traumām

Tu tiec atbalstīts

Daudzas no mūsu trauksmēm, īpaši tās, kas ir saistītas ar naudu un attiecībām, rodas no divām zemapziņas bailēm: 1 – “es neesmu pašpieti...

907
30. augustā, 2018
Library_page_apzina_ta_s_attieci_bas
Attiecības

Par attiecībām, apzinātību un mīlestību

Pirms neilga laika Mīlestības Skolu uzrunāja sieviešu (ģimenes) žurnāls “Ieva” un uzdeva mums dažus jautājumus par apzinātām partnerattie...

3199
27. augustā, 2018
https://www.youtube.com/watch?v=Cetg4gu0oQQ
Vīrietis & sieviete

Why I'm done trying to be "man enough"

Justin Baldoni wants to start a dialogue with men about redefining masculinity -- to figure out ways to be not just good men but good humans. In a warm, personal talk, he shares his effort to reconcile who he is with who the world tells him a man should be. And he has a challenge for men: "See if you can use the same qualities that you feel make you a man to go deeper," he says. "Your strength, your bravery, your toughness: Are you brave enough to be vulnerable? Are you strong enough to be sensitive? Are you confident enough to listen to the women in your life?"

499
26. augustā, 2018
Library_page_erich_fromm_1974
Prāts & psiholoģija

Ja jūs cilvēkiem pajautāsiet, kas ir paradīze, viņi teiks, ka tas ir lielveikals

Publicējam interviju ar Ēriku Frommu no arhīva materiāliem, kurā vācu psihologs stāsta par XX gadsimta sabiedrības slimībām, personības p...

746
20. augustā, 2018
Library_page_whisper-408482_1280
Attiecības

Dziļas mīlestības būtība

Leģendārais dzenbudisma skolotājs Thiķ Ņat Haņs par to, ka mīlēt, pirmkārt, nozīmē saprast otru cilvēku. 1. Ja ūdens krūzē izšķīdināsiet...

12079
28. jūnijā, 2016
Library_page_bcf1358808ef60e07745025dcd7f0141
Ķermenis & veselība

Kā elpošanas ritms ietekmē atmiņu un bailes

Ziemeļrietumu medicīnas universitātes zinātnieki pirmo reizi ir atklājuši, ka elpošanas ritms cilvēka smadzenēs rada elektrisku aktivitāt...

5157
21. martā, 2017
https://www.youtube.com/watch?v=yfkift5KtqI
Vīrietis & sieviete

Чего хотят женщины

Чего хотят женщины... :)

1934
4. oktobrī, 2017
https://www.youtube.com/watch?v=xcLLVZmif_U
Zinātne & tehnoloģijas

Идеи, которые могут не дать вам сегодня заснуть

Астрофизик Нил Деграсс Тайсон о внеземной жизни и человеческом интеллекте).

2061
21. septembrī, 2017
https://youtu.be/gLtAsC2smfo
Ķermenis & veselība

Human Limits - Martin Strel, Marathon Swimmer

Meet the man who swims the world's longest rivers with crocodiles and piranhas.

2678
26. jūnijā, 2017
Skaņa & balss

Internal Flight - Estas Tonne 2016

We had a long story with this film. The first frames for this project were shot in the spring of 2013, already then we thought that we could quickly compile a fully finished version in a month but at the stage of editing it became clear that the film would have to work a long time still. The material was clearly not enough. From that period to the mid of 2016 in all our travels we filmed something for the "Internal Flight" project, it was always with us in our soul, everything that was filmed was considered through the prism of whether we could use it for the film or not. Finally, in the fall of 2016, we were able to sit down and in a couple of weeks finish the final version of the film that you now see in front of you. The project was written in two languages: Russian and English. Today we present to you the English version of the film, which has not yet appeared anywhere and has not been published anywhere, except for participation in festivals. You can see it on our channels on Vimeo: https://vimeo.com/214881201 And Youtube: https://youtu.be/qApaVLZmH1A Even at the stage of editing we made a short 3-minutes film, which immediately took a couple of prizes at festivals. The full version of "Internal Flight", over the past 2 months, has won 19 different prizes at festivals around the world and does not intend to stop at this. On the approach in the coming months the results of several more festivals where we hope to take some awards. Well, the most important thing! What is this 29 minutes movie about? It's a reflection on life and about finding yourself in this world. This is all that comes to mind in sleepless nights. Who am I? Why are we in this world? Why is this world created in this way and not otherwise? The text and music were born by the brilliant musician Estas Tonne and we are happy that we have become a part of this Creative Way. We did this project for our own pleasure and now we are downloading our many years of work in the open space of the Internet because we are sure that the film will be of interest to many. Especially for Paganel travelers, the most intelligent, well-read, interested individuals who discover the Universe together with us on travel! Have a pleasant viewing and good mood! Appreciate Life, Love, Travel! With all the best, Team Paganel Studio & Estas Tonne Music

2889
25. jūnijā, 2017
https://youtu.be/mYqKjsrFmJA
Joga

Four Paths of Yoga

In this video with lively animation, Sadhguru speaks about the four paths of yoga and tells the story of four yogis who run to an ancient temple to escape the rain.

2281
25. jūnijā, 2017
https://youtu.be/-x8EZrm3Nik
Joga

A Simple Reminder That Anything Is Possible

A Simple Reminder That Anything Is Possible

2380
25. jūnijā, 2017
https://www.youtube.com/watch?v=Un2yBgIAxYs
Ekoloģija

How trees talk to each other

"A forest is much more than what you see," says ecologist Suzanne Simard. Her 30 years of research in Canadian forests have led to an astounding discovery — trees talk, often and over vast distances. Learn more about the harmonious yet complicated social lives of trees and prepare to see the natural world with new eyes.

2794
19. jūnijā, 2017
https://www.youtube.com/watch?v=-0-SL-iswbA
Joga

America's Largest Yoga Class

Welcome to yoga at Grace Cathedral in San Francisco, the largest yoga class in America.

2779
25. aprīlī, 2017
https://youtu.be/DESrcwkeYAQ
Dao

Искусство Китайской медицины

Искусство Китайской медицины - Практики Ци Гун / Тай Чи / Медитация

3180
3. aprīlī, 2017
https://youtu.be/D9xFFyUOpXo

Before the Flood

From Academy Award®-winning filmmaker Fisher Stevens and Academy Award-winning actor, and environmental activist Leonardo DiCaprio, BEFORE THE FLOOD presents a riveting account of the dramatic changes now occurring around the world due to climate change.

2997
6. oktobrī, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=dqTTojTija8

Deep Message to the School System

Deep message to the school system!

3457
2. oktobrī, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=YIP4W30GDs4

Ananda Kaulika. Call of the Spirit - the Song of Gara Vasara

Beloved Heart Come soon, come and let's share this Divine news - Let's share the news with open sky and green pastures Spreading this call of the Spirit and Love of Gara Vasara* (* "long summer" or "summer of the spirit") News of the Spirit is - Love is Life Love is Death Love is Pure Gold and this Love happens only in this moment. If you lose this moment Love is lost - So don't miss this moment of festivity Come, come, join us Let's sing, dance and celebrate This moment of Love... **************************************************************************************************** Welcome to Sacred Journey Gara Vasara July, 25-29, Latvia http://garavasara.com/journey2016

3576
3. jūnijā, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=GRpgwNiWnx8
3633
15. maijā, 2016
https://www.youtube.com/watch?v=_Y51YETlzgU
Sabiedrība
3322
9. janvārī, 2017