Sāpes no tuvākas iepazīšanās ar sevi
Kā mēs kļūstam ar kādu pietiekami tuvi, tad viņa sabiedrībā mēs neizbēgami noņemam visas maskas un sociālās lomas. Viņš pamazām uzzina mūsu "patieso dabu", un mēs uzzinām viņa. Tas vienmēr ir savstarpējs process. Bet tagad es vēlos pievērst uzmanību tam, kas notiek ar mani. Noņemot maskas un lomas, es arī savā priekšā parādos jaunā formā. Un tas mēdz būt sāpīgi. Dažādu iemeslu dēļ.
Parasti ieraudzīt pašam sevi ir ļoti grūti. Pat vienkāršā ikdienas ziņā mēs tam izmantojam spoguli. Psiholoģiskā un morālā ziņā - tas ir vēl grūtāk. Un saskarsme ar citu cilvēku dod mums šo iespēju. Jautājums - kā tas notiek, kā mēs varam atpazīt šos atspulgus? Kas no tā, ko mēs pamanām saskarsmē ar citu cilvēku ir par mums, un kas par viņu? Es uzskatu, ka atbilde ir vienkārša. Viss, ko es redzu (patīk man tas vai nē) - viss ir par mani. Un varbūt, kaut kādā veidā par viņu arī. Es pamanu šīs īpašības un iezīmes cilvēkā, tieši tāpēc, ka tās grib man pateikt - "Hei, paskaties uz mani, es arī esmu daļa no tevis, es gribu būt kopā ar tevi!". Cilvēka vēlme pēc veseluma nepazīst šķēršļus un izpaužas ar visiem pieejamiem līdzekļiem. Un caur tuviem draugiem - tas ir ļoti ērti pieejams veids.
Un, ja kaut kas man rada garīgas ciešanas, tad tas tagad ir ļoti svarīgi. Uz to arī pirmkārt ir vērts paskatīties. Tikai tad, ja šīs negatīvās sajūtas ir ļoti spēcīgas un pārmērīgas, tad labākais ir vispirms attiet nost, pārdzīvot, nomierināties un atgriezties adekvātā stāvoklī, un tikai pēc tam censties saprast - kas tas bija, un vai ir iespējams no tā gūt kādu citu mācību bez: "tur neej! "
Tagad es vēlos koncentrēties uz tiem gadījumiem, kad saskarsmē ar tuvu cilvēku notiek sāpīgi momenti, taču ne pārmērīgi, un ir iespēja palikt kontaktā ar viņu. Un piedevām partneris uzvedas sagaidāmi un prognozējami (lai gan es cerēju, ka varbūt šoreiz viss būs labi). Iespējams, šis ir tieši tas gadījums, kad nepieciešams tuvāk apskatīties uz sevi un savu rīcību, un uz savu partnera uzvedības interpretāciju.
Piemēram, romantisku attiecību sākumā, puisis ļoti aktīvi aplido meiteni, viņa ir saviļņota par visu viņa aprūpi un bruņnieciskumu, viņš arī šķiet bauda attiecības. Tuvums kļūst lielāks. Bet kādā brīdī, kaut kas, "pēkšņi" mainās. Aizkustinošas atzīšanās, kā viņš ir noilgojies vietā, meitene saņem sausu īsziņu ar jautājumu "kādi plāni uz šodienu?", un šausmas (!) neviens smaidiņš! Ja paskatās uz to bez aizspriedumiem – cilvēkam, var būt, šodien ir daudz darāmā, pietiekami daudz savas rūpes, vai vienkārši nav laika. Vai arī viņš saprot, ka attiecības ieiet citā līmenī, kļūst stabilas un nav nepieciešams tik daudz enerģijas un jūtas ietvert katrā īsziņā. Kopumā, no viņa puses, iespējams, nekas kardināli nav attiecībās mainījies. Bet kā to sāk tulkot meitene?
"Viņš mani pārstājis mīlēt, ja vispār mīlēja. Nu, kā tā- viņš taču vienmēr, vienmēr (visas trīs randiņu nedēļas) rakstīja daudz siltus un maigus vārdus, un šeit nav neviena smaidiņa! Kāpēc viņš nevarēja vienkārši pateikt? Kas notika? Varbūt viņam jau ir cita? Nē, es velti neapbēdināšos, vispār nav jau tik ļoti svarīgi, padomā tik, nemaz tik ļoti ar viņu arī negribēju būt.... "
Daudz un dažādi var sevi uzkurināt. Šajā gadījumā par reālām attiecībam, šis fakts (parasta īsziņa bez smaidiņa) neko nestāsta. Bet, meitenei, pašai par sevi visa tā emociju virkne, domas, "kurināmais" varētu kaut ko pateikt. Uzmetot hipotēzi par ko ir vērts aizdomāties.
Bija nereālas cerības, ka konfekšu un puķu periods būs mūžīgs. Pie tam šī aprūpes izpausme no tuva cilvēka puses ir ārkārtīgi svarīga, salīdzināma ar tuvuma badā esošu iekšējo bērnu. Starp citu, jūs varat savam tuvajam pateikt tiešā un netiešā veidā “paldies” un uzsvērt šādu izpausmju nepieciešamību un vērtību tajos brīžos, kad tās notiek, un pat pateikt - ka es gaidīju no tevis to pašu ko saņēmu vakar, bet nesaņēmu šodien, un man no tā ir skumji. Tikai būtu labi to teikt bez aizvainota toņa un manipulācijām, bet, ja nezināt kā izdosies, tad labāk no sākuma izskaidrot to pašai sev.
Turklāt attiecībās pastāv arī neizpausts nemiers un neuzticība, kas pie pirmās iespējas raujas pie priekšējās līnijas, kliegdami: "aha, es jau tā tev teicu, viņš vienkārši izmanto tevi, paspēlēsies un pametīs tiklīdz viņam apniks", un tā tālāk, līdz pat "visi vīrieši ir āži". Kādi tik bērnu aizvainojumu, vecāku vadības un introjekcijas aiz tā stāv - var analizēt vēl ilgu laiku.
Šķiet, ka bieži nepārliecinātībai par sevi pamatā ir doma "es neesmu pelnījis tik siltu attieksmi pret sevi, iespējams, ka kaut kas ir aiz tā slēpjas, kaut kāda iemesla dēļ viņš mani izmanto".
Noniecināšana kā psiholoģiska aizsardzība pret trauksmi un bailēm. Kas, protams, nepalīdz attīstīt tuvas attiecības. Jā, tas ir vieglāk, pārliecināt sevi, ka "nemaz jau tik ļoti negribējās", nekā pieņemt, ka kaut ko dzīvē mēs nesaņemam no vēlamā un izdzīvot šīs nedabūšanas sāpes un ilūziju sabrukumu.
Ir redzams, ka šajās attiecības daudz bija nevis no realitātes bet fantāzijas, tādas projekcijas kā princis uz balta zirga. Un šīs ilūzijas tika sagrautas, lai gan ne pilnībā, droši vien, no vienas īsziņas. Un tā arī ir vērtīga pieredze, kuru izprotot tas palīdz virzīties uz reālu tuvību.
Es vēlreiz gribu uzsvērt - visu šo skumjo, grūto un mokošo pieredzi – meitenes dziļajā iekšējā pasaulē. Ar īstiem notikumiem dzīvē tiem ir diezgan netieša saistība. Tieši par uzmanību uz savām iekšējām izjūtām un darbu ar sevi, es arī rakstu. Galu galā, tieši šie "tarakāni" viņas prātā arī kavē reālu, tuvu attiecību attīstību. Taisnības labad, piemetināšu, ka vīrietim, no otras puses, arī ir jābūt pietiekami daudz saviem "tarakāniem", kas kavē tuvību.
Bet, ja mēs gribam attiecību attīstību, tad ir lietderīgi pievērst uzmanību savām spēcīgajām jūtām, it īpaši, ja tās tik maz atbilst realitātei. Lai gan, realitātes un fantāzijas nodalīšana attiecībās - nav viegli prasme. Ko darīt ar šīm pamanītajām iezīmēm - uzdevums nav no vieglajiem un tur būtu noderīga profesionāla palīdzība. Bet tas ir cits stāsts.
* No angļu valodas tulkoja Lolita Belozerova
Draugi! Kā jūs esat ievērojuši, labi raksti latviešu valodā ir retums. Mēs gribētu priecēt ar tādiem vairāk, bet tam vajadzīga jūsu palīdzība. Meklējam atbildigus palīgus, kuriem nelielu interesantu rakstu tulkošana no angļu un krieu vālodas sagādās prieku. Rakstiet mums uz info@garavasara.com. Peace and Love! GV team
Priecājamies, ka Tu baudi un dalies ar mūsu portāla lasītavas rakstiem.
Vēlamies vien atgādināt - zināšām bez prakses nav nekādas vērtības!
Apmeklē mūsu portāla notikumu Kalendāru , atrod sev piemērotāko un sāc praktizēt!
