Neiroplastika: 5 gudru smadzeņu ieradumi

Jēdziens smadzeņu pārprogrammēšana ir kļuvis par īstu psiholoģisku revolūciju. Mēs tagad zinām par neiroplastikas – smadzeņu spēju strukturāli un funkcionāli mainīties pieauguša cilvēka vecumā – eksistenci. Mēs zinām, ka smadzenes ir spējīgas pēc insulta atjaunoties, bet cilvēki bez smadzeņu daļas, un pat bez veselas puslodes ir spējīgi dzīvot, mācīties, strādāt un veidot attiecības.

Bet daudziem kā mīkla tā arī palicis jautājums – kā izmantot neiroplastiku daudz “ikdienišķāku mērķu” sasniegšanai:

1. Izveidot daudz adaptīvākas, elastīgākas un viegli apmācāmas smadzenes.

2. Paaugstināt kreativitāti, analītiskas spējas.

3. Pieņemt pareizus lēmumus.

4. Novērst demenci un neirodeģeneratīvas saslimšanas.

5. Retāk “ieslīgt” slinkumā un prokrastinācijā un vieglāk atbrīvoties no tām.

Nākamās 5 zinātniski pamatotas rekomendācijas palīdzēs jums visu to sasniegt!

Daudzpusīgaaktivitāte

Šajā pārsteidzošajā laikā pat nebūdami bagātnieki, mēs varam stimulēt dažādas smadzeņu zonas ar visdažādākajām aktivitātēm. Bet inertums un slinkums traucē mums izmantot visu šīs pasaules dažādību. Mēs esam pārlieku aizņemti, jeb neesam pārliecināti, vai mums to vispār vajag.

Patiesībā vajag gan, un pat ļoti.

Būtība ir tajā, ka dažāda veida aktivitātes aktivizē dažādas smadzeņu zonas, dažādas emocijas un, tām piemīt dažādi sarežģītības līmeņi, kas prasa dažādas kognitīvas un motoras spējas. Bet tas attīsta un pat ļoti attīsta smadzenes. Un jūs saņemat balvu - jūsu dzīve kļūst daudz izsmalcinātāka un pilnasenīgāka.

Nav jābūt profesinonālim visos punktos, pilnīgi pietiekami tos vienkārši iekļaut dzīvē.

Piemēram:

- Spēlēt mūzikas instrumentus;

- Dziedāt;

- Nodarboties ar dažādiem sporta veidiem: riteņbraukšanu, fitnesu, dejošanu, skriešanu;

- Spēlēt galda spēles;

- Ceļot, mainīt apstākļus, doties dabā;

- Lasīt dažādu žanru grāmatas, skatīties dažādu žanru filmas/seriālus;

- Klausīties dažādu žanru mūziku;

- Izmantot aromaterapiju;

- Gatavot ēdienu.

Kāpēc? Vēl bez banālās dzīves baudas – arī, lai savas kognitīvās spējas uzturētu adekvātā līmenī līdz sirmam vecumam. Jo dažādāka ir mūsu sensorā, emocionālā un intelektuālā pieredze (realitātes karte), jo labāk “vārās” jūsu “katliņš”.

Darbs ar emocijām un reakcijām

Emocijas – ir mūsu smadzeņu radītas, tāpat kā viss pārējais. Nespēja mainīt nevēlamas emocijas un reakcijas runā arī par nespēju mainīt pieeju darbam, rast jaunus radošus risinājumus. Kopumā, viss ir savstarpēji saistīts.

Pārsteidziet savas smadzenes – iemācieties uz veciem stāstiem reaģēt pa jaunam. Mūsu emociju un reakciju neironu ķēdītes beidz darbību un atjaunojas tāpat, kā viss pārējais:

1. Lai nevēlams neironu tīkls (emocijas) pārstātu eksistēt, ir jāpārtrauc dot tam elektriskos signālus. Tas nozīmē, nereaģēt ierastā veidā. Un tā līdz laikam, kamēr reakcija pārstās būt automātiska, dodot jums izvēles iespēju.

2. Lai vēlamais neironu tīkls (emocijas) nostiprinātos smadzenēs, vajag nepārtraukti dot tam elektriskos signālus. Tas nozīmē, visu laiku to stimulēt, kamēr tā nekļūst par automātisku reakciju.

Meditācija

Grūti uzskaitīt visas zinātniski pierādītās meditācijas priekšrocības. Bet nedaudz par pašām zināmākajām:

- Cīnās ar kognitīvo funkciju pasliktināšanos novecojot;

- Regulē psihoemocionālo stāvokli un padara reakcijas daudz adekvātākas;

- Pastiprina koncentrāciju, nostiprina pašdisciplīnu un spēju sevi kontrolēt ar gribasspēka palīdzību (prefrontālās garozas zonas sablīvēšanās dēļ).

Ir dažādas meditācijas prakses, un katra no tām aktivizē noteiktas zonas, atbilstoši, provocējot izmaiņas tieši tajās. Apzinātības meditācija kultivē nenosodošo apziņu, disciplīnu, uzmanības kontroli un emocionālo regulāciju. Transcidentālā meditācija veicina mieru, paaugstinātu pašapziņu.

Komunikabilitāte, un citu cilvēku izprašana

Tas, kurš ir skatījies “Troņu spēles” zina - seriālā visilgāk izdzīvo tie, kuri ir kvalificēti cilvēka psiholoģijā. Tie, kuri prot atrast citiem pieeju, saprast viņu vajadzības, veidot lojālas un stipras attiecības. Šajā ziņā dzīve ne pārāk atšķiras no seriāla.

Tās spējas, kuras daudzi tā vēlas “uzsūkt” – stratēģiski domāt, pārvaldīt projektus, pieņemt pareizus lēmumus strīdīgās situācijās – tajā visā ir iesaistīts tas pats intelektuālais mehānisms, kas evolucionāri ir ticis veidots sociālo attiecību veidošanai.

Uzlabojot vienu, jūs aizķerat arī otru

Kas tam ir nepieciešams:

1. Komunicēt ar ļoti dažādiem cilvēkiem, pirmkārt ar tiem, kuru uzskati atšķiras no jūsējiem (kaut komunicēt ar jums līdzīgiem cilvēkiem ir patīkamāk, ar nelīdzīgiem – derīgāk);

2. Kalibrēt cilvēkus, izvelkot to vērtības un dzīves stratēģiju. Tam pilnīgi pietiek: 1) uzmanīgi vērot kā strādā, komunicē un pie kāda dzīves veida pieturas cilvēki ar atšķirīgu nodarbošanos, un 2) uzmanīgi klausīties, ko cilvēki stāsta par savu ģimeni, darbu, mērķiem, prioritātēm;

3. To, ko izdevies nokalibrēt izmantot veidojot saikni ar cilvēkiem;

4. Kompleksi un apjomīgi analizēt cilvēkus: iedomājoties viņus ne tikai pasaulē, kurā viņi komunicēja ar jums, bet arī iztēloties viņus citā dzīves kontekstā – darbā, mācībās;

5. Centieties uzminēt cilvēku reakciju un rīcību noteiktās situācijās;

6. Pārdomājiet saskarsmi ar sev svarīgiem cilvēkiem vēl pirms tam, kā tā ir notikusi, trijos kontekstos: 1) kas varētu ne tā notikt un izprovocēt nevēlamu rezultātu? 2) kā var no tā izvairīties? 3) ko vajadzētu darīt/ pateikt, lai viss notiktu tā kā vajag?

Regulāra ieraduma pārskatīšana

Mēs esam savu ieradumu vergi – kā fizisko, tā mentālo. Domājot mēs izmantojam tos pašus mentālos modeļus, darbības šablonu un prioritātes, kas iepazīti līdz kaula smadzenēm, uz gandrīz visu atlikušo dzīvi. Tā mēs saglabājam dārgo enerģiju, jo pie stiprām neironu saiknēm elektriskie impulsi cauri lido vēja spārniem, ko nevar teikt par jaunām un nenostiprinātām saiknēm.

Tādēļ mūsu ierastā uzvedība un domāšana mums burtiski fiziski šķiet vienīgās pareizās vai iespējamas šajā situācijā. Bet vai tā ir? Ņemot vērā to, ka ieradumi – ir mūsu dzīves pamats, un ka reti satiksi to, kurš ir apmierināts ar saviem dzīves rezultātiem pat kaut vai par 50%, tad nē.

Ja jau reiz ļaut ieradumiem “pārakmeņoties” mūsu smadzenēs, tad lai šie ieradumi ir ar “+” zīmi.

Kā saka, nav nekā slikta labā ieradumā. Bet kā saprast, kur ir ieradumi “OK”, bet kur nav “OK”?

Tam nepieciešams:

1. Visu laiku pakļaut savus mentālos modeļus (pārliecību) šaubām un analizēt to efektivitāti: vērot kā tie ietekmē jūsu rīcību un rezultātus dzīvē;

2. Vērot citu cilvēku mentālos modeļus, analizēt to efektivitāti, pretnostatīt tos savējiem, pārņemt vērtīgo;

3. Pētīt savus ikdienas rituālus un to “derīgumu”: cikos liekaties gulēt un cikos ceļaties, ko darāt pirms miega un no rīta, ko esat pieraduši ēst un tā tālāk;

4. Pievērst uzmanību citu cilvēku rituāliem un to efektivitātei, pārņemt vērtīgo.

* Avots: aum.news;

* No krievu valodas tulkoja Ingūna Paupe.

X