Negatīvā enerģija: kā tikt galā ar iznīcinošām domām

Cilvēks pats izlemj, kādas sēklas laistīs: labas vai ļaunas.

Kā var tikt galā ar negatīvu enerģiju un sliktām emocijām? Piekrītiet, ka šis nav no vieglākajiem jautājumiem. Daži ļaudis jums ieteiks ignorēt negatīvo un koncentrēties uz pozitīvo domāšanu. Citi piedāvās meditāciju, jogu vai kādu citu garīgās prakses alternatīvu. Bet, ja var ticēt budistu dzen-meistara Tita Nat Hana vārdiem, patiesībā viss ir daudz vienkāršāk.

Negatīvās emocijas var pārvarēt ar apzinātības prakses palīdzību. Dzen-meistars stāsta par apzinātības prakses nozīmi personīgo ciešanu izprašanā un, kas pārsteidzoši, kāpēc cilvēkiem tās ir jāpieņem:

“Vispirmām kārtām, apzinātības prakses loma atklājas savu ciešanu apzināšanā un rūpēs par sevi. Sākumposmā tā palīdz ciešanas apzināties, bet nākamajā – tās pieņemt. Māte, kura patiešām rūpējas par savu raudošo bērnu, paņems to uz rokām, nemaz nemēģinot apspiest viņa raudāšanu vai to nosodīt, vai, vēl vairāk, to ignorēt. Apzinātību var salīdzināt ar saprotošu un ciešanas pieņemošu māti.

Tādā veidā apzinātības prakses būtība ir nevis savu negatūvo jūtu apspiešanā vai cīņā ar tām, bet, drīzāk, maigā to nomierināšanā. Kad māte apskauj savu bērnu, viņas maiguma enerģija ienāk bērnā. Un, pat ja viņa iesākumā nesaprot, kāpēc viņas bērns cieš, un paiet kāds laiks, pirms viņa saprot šī stāvokļa iemeslus, pats lēmums maigi paņemt bērnu rokās jau var sniegt viņam atvieglojumu. Ja cilvēki iemācīsies atpazīt un nomierināt savas sāpes, turklāt apzināti elpojot, viņiem uzreiz paliks vieglāk”.

Ieskatīties savām jūtām acīs un pēc tam tās pieņemt – tas nepavisam nav tas, ko mums mācīja bērnībā. Lielākā ļaužu daļa izvēlas paslēpties no negatīvajām emocijām to neizturamā sloga dēļ.

Bet kas tad tādā gadījumā notiek? Negatīvās emocijas kaut kur fonā klusiņām turpinās kvēlot un beigās jums nodarīs ļaunu.

Tits Nat Hans apgalvo, ka mums jāraugās uz savām emocijām kā kaut ko nepastāvīgu. Tas var mums palīdzēt saprast, ka tās nebūt nav tik briesmīgas, kā varētu šķist: 

“Kā izpaužas mūsu dusmas? Mēs kliedzam, aurojam un cenšamies atrast vainīgo mūsu problēmās. Bet, ja paskatāmies uz dusmām kā uz kaut ko nepastāvīgu, mēs spēsim apstāties un veikt dažas dziļas ieelpas.

Dusmojoties uz otru cilvēku kādā augstākā dimensijā, mēs aizveram acis un ieskatāmies sev dziļi iekšienē. Mēs cenšamies paraudzīties 300 gadu tālā nākotnē. Kādi mēs būsim? Kāds būsiet jūs personīgi? Kur jūs abi būsiet un jūs personīgi? Vienkārši ieelpojiet un izelpojiet, raugoties savā un šī cilvēka nākotnē.

Un šajā nākotnē mēs ieraugām, cik mūsu “ienaidnieks” mums ir dārgs. Saprotot, ka mēs varam viņu pazaudēt jebkurā brīdī, mūsu dusmas palēnām pāriet. Mums gribas viņu apskaut un teikt: “Cik es esmu priecīgs, ka tu tomēr esi dzīvs! Es esmu tik laimīgs. Un kā es vispār varēju uz tevi apvainoties! Jo mēs abi taču kādreiz mirsim, tāpēc ir muļķīgi tagad vienam uz otru dusmoties”.

Mēs aizmirstam par nepastāvību, tāpēc nodarām sāpes kā sev, tā citiem cilvēkiem. Reiz mēs dosimies uz citu pasauli, atstājot šeit visas materiālās lietas, varu, ģimeni un visu pārējo. Pašas svarīgākās un vērtīgākās lietas, kuras mums pieder, ir brīvība, miers un laime”.

Tie ir apbrīnojami viedi budistu dzen-meistara vārdi. Ja pasaulē ir kāda patiesība, tad tā atklājas Visuma nepastāvībā. Tāpēc, kad mūs pārņem negatīvas emocijas, mums nepieciešams saprast, ka tas nevilksies mūžīgi.

Un vēl mēs nedrīkstam ļaut savai laimei būt atkarīgai no mantas vai statusa, jo šīs lietas arī nav mūžīgas.

Tits Nat Hans saka, ka laime un ciešanas ir divi pretēji jēdzieni, un viens bez otra nevar pastāvēt:

“Nav dubļu – nav arī lotosa zieda. Gan ciešanām, gan laimei ir organiska būtība, kas nozīmē, ka tās vienādi pāriet un pastāvīgi viena otru nomaina. Pēc novīšanas puķe pārvēršas mēslojumā. Un mēslojums palīdz izaugt jaunai puķei. Arī laime ir organiska un nepastāvīga. Tā viegli pārvēršas ciešanās, bet ciešanas no jauna - laimē."

Tits Nat Hans apgalvo, ka mēs varam noņemt savas sāpes, ja apzināmies, ka tās nav mūsu ciešanu vērtas:

“Būt dzīvam ir lielākais no brīnumiem. Mēs varam noņemt savas sāpes ar vienkāršas apzināšanās palīdzību par to, ka tās nav mūsu ciešanu vērtas! Cik daudz cilvēku beidz savu dzīvi ar pašnāvību dusmu vai izmisuma dēļ? Tajā brīdī viņi neredz visu to laimi, kura tiem ir pieejama. Apzinātības prakse nostājas pret tik ierobežotu pasaules redzējumu. Buda neslēpās no savām ciešanām, un tas viņam pavēra ceļu uz atbrīvošanos. Nav vērts bēgt no nepatīkamām lietām tikai tamdēļ, lai to vietā baudītu kaut ko patīkamu. Nostājieties aci pret aci ar savām grūtībām un radiet sev jaunu laimi”.

“Viens no veidiem, kā parūpēties par savām sāpēm – piesaistīt savā dzīvē kaut ko, kas tām ir pretējs. It visam šajā pasaulē ir pretstats, tāpēc, ja jūsos ir iesēta augstprātības sēkla, tad arī līdzcietībai atradīsies vieta. Katrs no mums spēj būt iejūtīgs. Ja to praktizēsiet katru dienu, tad jūsu līdzcietība tikai nostiprināsies. Vajag tikai uz to sakoncentrēties, un tā tūdaļ piepildīsies ar enerģiju. Un, jo līdzcietīgāki jūs kļūstat, jo mazāk augstprātības jūsos paliek. Jums nevajag ar to cīnīties vai mēģināt to apspiest. Cilvēks pats izlemj, kādas sēklas laistīt – labas vai ļaunas”.

* Avots: cluber.com.ua;

* No krievu valodas tulkoja Anna Ikerta.

X