Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_sky-perspective-1024x482 Square81_10640_554866707896864_2057411988_n
Ķermenis & veselība

Mūsu apziņa ietekmē realitāti

Doktors Džo Dispenza (Joe Dispenza) – bioķīmiķis, neirofiziologs, neiropsihologs, hiropraktiķis – bija viens no pirmajiem, kurš no zinātniskā viedokļa sāka pētīt apziņas ietekmi uz realitāti. Viņa teorija par saikni starp matēriju un apziņu atnesa viņam pasaules slavu pēc dokumentālās filmas Mēs zinām, ko dara signāls” iznākšanas.

Galvenā atklājuma, ko veica Džo Dispenza, atslēga slēpjas tajā, ka smadzenes neatšķir fiziskus pārdzīvojumus no dvēseliskiem. Vienkārši sakot, “pelēkās vielas” šūniņas absolūti neatšķir reālo jeb materiālo, no iztēlotā jeb domām.

Reti kurš zina, ka doktora pētījumi apziņas un neirofizioloģijas jomā sākās ar traģisku pieredzi. Pēc tam, kad Džo Dispenzu notrieca auto, ārsti viņam piedāvāja bojātos skriemeļus nostiprināt ar implanta palīdzību, kas nākotnē varēja novest pie pastāvīgām sāpēm. Pēc ārstu domām tikai tā viņš atkal varētu sākt staigāt. Bet Dispenza nolēma mest izaicinājumu tradicionālajai medicīnai un atjaunot savu veselību ar domu spēka palīdzību. Tikai pēc 9 terapijas mēnešiem viņš atkal varēja staigāt. Tas tad arī kļuva par grūdienu apziņas iespēju izpētei.

Pirmais solis uz šī ceļa bija to cilvēku, kuri pārcietuši “spontānas remisijas” pieredzi, uzklausīšana. Tā ir spontāna un pēc ārstu domām neiespējama izdziedināšanās bez tradicionālās ārstēšanas. Aptauju rezultātā Dispenza noskaidroja, ka visi cilvēki ar līdzīgu pieredzi bija pārliecināti par to, ka doma ir stiprāka par matēriju un spēj izdziedēt jebkuru slimību.

Neironu tīkls

Doktora Dispenzas teorija stāsta par to, ka ikreiz, pārdzīvojot kādu pieredzi, mēs smadzenēs “aktivizējam” milzīgu neironu skaitu, kas savukārt ietekmē mūsu fizisko stāvokli.

Tieši fenomenālais apziņas spēks, pateicoties koncentrēšanās spējām, rada tā sauktās sinaptiskās saites – saites starp neironiem. Atkārtojošies pārdzīvojumi (situācijas, domas, jūtas) rada noturīgus neironu savienojumus, ko sauc par neironu tīkliem. Katrs tīkls pēc savas būtības ir noteiktas atmiņas, uz kā pamata ķermenis nākotnē attiecīgi reaģēs uz līdzīgiem objektiem vai situācijām.

Saskaņā ar Dispenzu visa mūsu pagātne ir “ierakstīta” smadzeņu neirotīklos, kuri veido to, kā uztveram un sajūtam pasauli kopumā un tās konkrētus objektus atsevišķi. Tādējādi mums tikai liekas, ka mūsu reakcijas ir spontānas. Patiesībā to lielais vairums ir ieprogrammēts noturīgās neironu saitēs. Katrs objekts (stimuls) aktivizē vienu vai otru neironu tīklu, kurš savukārt izsauc noteiktu ķīmisku reakciju kopumu organismā. Šīs ķīmiskās reakcijas liek mums rīkoties vai justies noteiktā veidā: bēgt vai sastingt, priecāties vai skumt, satraukties vai ieslīgt apātijā utt. Visas mūsu emocionālās reakcijas nav nekas vairāk kā neirotīklu radīts ķīmisku procesu rezultāts, kas sakņojas pagātnes pieredzē. Citiem vārdiem sakot, 99% gadījumu mēs uztveram realitāti ne tādu, kāda tā ir, bet gan interpretējam to, pamatojoties uz gataviem pieņēmumiem, kas radušies pagātnē.

Galvenais likums neirofizioloģijā skan tā: nervi, kuri tiek izmantoti kopā, savienojas. Tas nozīmē, ka neirotīkli veidojas noteiktas pieredzes atkārtošanas un nostiprināšanas rezultātā. Savukārt, ja pieredze ilgstoši netiek izmantota, neirotīkls sairst. Tādējādi pieradums izveidojas, ja regulāri “nospiežam” vienu un to pašu neirotīkla pogu. Tā formējas automātiskas reakcijas un nosacījuma refleksi – vēl neesat paguvis apdomāt vai apzināt to, kas notiek, bet jūsu ķermenis jau reaģē noteiktā veidā.

Uzmanības spēks

Tikai padomājiet – mūsu raksturs, ieradumi, personība ir vien noturīgu neirotīklu komplekts, kuru mēs jebkurā brīdī varam atslābināt vai nostiprināt, pateicoties apzinātai īstenības uztverei. Koncentrējot uzmanību apzināti un selektīvi uz to, ko vēlamies sasniegt, mēs radām jaunus neironu tīklus.

Agrāk zinātnieki uzskatīja, ka smadzenes ir statiskas, taču neirofiziologu pētījumi rāda, ka absolūti jebkura sīkākā pieredze rada tajās tūkstošiem un miljoniem neironu izmaiņu, kuri ietekmē organismu kopumā. Savā grāmatā “Smadzeņu evolūcija, māksla izmainīt apziņu” Džo Dispenza uzdod loģisku jautājumu: “Ja ar savas domāšanas palīdzību spējam organismā izsaukt noteiktu negatīvu stāvokli, vai beigu beigās šis anomālais stāvoklis nekļūs par normu?”

Dispenza veica īpašu eksperimentu, lai apstiprinātu mūsu apziņas iespējas.

Vienas grupas cilvēki katru dienu stundas garumā ar vienu un to pašu pirkstu klikšķināja atsperes mehānismu. Otras grupas cilvēki iztēlojās, ka to dara. Rezultātā pirmās grupas cilvēku pirksts kļuva par 30% stiprāks, bet otrās – par 22%. Šāda tīri iedomātas praktikas ietekme uz fiziskajiem parametriem ir neironu tīklu darbības rezultāts. Tādējādi Džo Dispenza pierādīja, ka smadzenēm un neironiem nav nekādas atšķirības starp reālu un iztēlotu pieredzi. Un tas nozīmē, ka, ja mēs veltām uzmanību negatīvām domām, mūsu smadzenes to uztver kā realitāti un izsauc attiecīgas izmaiņas ķermenī. Piemēram, slimības, bailes, depresiju, dusmu uzliesmojumus utt.

Kur rodas grābekļi?

Vēl viens Džo Dispenzas pētījumu secinājums attiecas uz mūsu emocijām. Noturīgi neironu tīkli veido emocionālās uzvedības neapzinātus modeļus, t.i., noslieci uz vienām vai otrām emocionālās reaģēšanas formām. Tas savukārt noved pie dzīves pieredzes, kas atkārtojas.

Mēs kāpjam uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem tikai tāpēc, ka neaptveram to parādīšanās iemeslus. Bet iemesls ir vienkāršs – katra emocija ir “sajūtama” kā sekas organismā radīto ķīmisko vielu komplektācijai, un mūsu organisms kļūst savā veidā “atkarīgs” no šiem ķīmiskajiem savienojumiem. Apzinoties šo atkarību tieši kā fizioloģisku atkarību no ķīmiskām vielām, mēs varam no tās atbrīvoties.

Apzinātība – apziņas evolūcija

Doktors Dispenza: Kāpēc gaidīt kādu īpašu momentu vai jaunā gada sākumu, lai sāktu kardināli mainīt savu domāšanu un dzīvi uz labo pusi? Vienkārši sāciet darīt to tūdaļ – pārtrauciet to negatīvo momentu atkārtošanos, no kuriem vēlaties atbrīvoties, piemēram, no rīta sev sakiet: Šo dienu es nodzīvošu, nevienu nenosodot” vai Šodien es nečīkstēšu un nežēlošos par visu pēc kārtas”, vai Šodien es neaizsvilšos.””

Centieties kaut ko darīt citādi, piemēram, ja sākumā mazgājāties un tad tīrījāt zobus, izdariet otrādi. Vai ņemiet un piedodiet kādam. Tāpat vien. Lauziet ierastās konstrukcijas! Un jūs sajutīsiet neparastas un ļoti patīkamas emocijas. Jums patiks, nemaz nerunājot par tiem globālajiem procesiem, kurus būsiet aizsācis savā ķermenī un prātā! Sāciet pierast prātot par sevi un sarunāties ar sevi kā ar labāko draugu.

Domāšanas izmaiņas noved pie dziļām izmaiņām fiziskajā ķermenī. Ja cilvēks aizdomājas, bezkaislīgi palūkojoties uz sevi no malas,:

Kas es esmu?

Kāpēc man ir slikti?

Kāpēc dzīvoju tā, kā nevēlos?

Kas man sevī ir jāizmaina?

Kas tieši man traucē?

No kā es vēlos atbrīvoties?”

utt. un sajūt spēcīgu vēlmi nereaģēt kā iepriekš vai arī nerīkoties kā agrāk – tas nozīmē, ka viņš ir izgājis “apzināšanās” procesu. Tā ir iekšēja evolūcija. Šajā brīdī ir noticis lēciens. Attiecīgi sāk mainīties personība, bet jaunajai personībai vajag jaunu ķermeni.

Tā notiek spontānās izdziedināšanās – ar jauno apziņu slimība vairs nespēj palikt ķermenī, jo mainās visa organisma bioķīmija (mēs mainām domas, un no tā mainās ķīmisko elementu sastāvs, kas piedalās šajos procesos, mūsu iekšējā vide kļūst toksiska slimībai), un cilvēks atveseļojas.

Un vēl Dispenza iesaka: “Nekad nepārstājiet mācīties! Vislabāk informācija uzsūcas, ja cilvēks ir izbrīnīts. Centieties katru dienu uzzināt ko jaunu – tas paplašina un trenē mūsu smadzenes, radot jaunus neironu tīklus, kas savukārt mainīs un attīstīs jūsu apzinātās domāšanas spējas, kas palīdzēs modelēt jūsu personisko laimīgo un pilnvērtīgo realitāti.”

Par galveno ieradumu lai kļūst ieradums būt pašam sev”.

Džo Dispenza

* Avots: http://www.aum.news/

* No krievu valodas tulkoja Liene Strole

* Korektore: Liene Lāce

 

** Dārgais lasītāj!
Priecājamies, ka Tu baudi un dalies ar mūsu portāla lasītavas rakstiem.
Vēlamies vien atgādināt - zināšām bez prakses nav nekādas vērtības!
Apmeklē mūsu portāla notikumu Kalendāru , atrod sev piemērotāko un sāc praktizēt!

Library_page_alone-2666433_1280_1_
Ķermenis & veselība

Slimība palīdz mums iegūt vēlamo

Daži psihoterapeiti uzskata, ka gandrīz visu saslimšanu pamatā ir psiholoģisks iemesls. Tomēr klasiskā medicīna oficiāli atzīst septiņas ...

14631
12. janvārī, 2016
Library_page_chinese-herbal-medicine-2993344_1280
Ķermenis & veselība

Ajūrvēdas pamati

Vēlaties būt veseli? Līdzsvarojiet uzturu un dzīves veidu, saskaņā ar ajūrvēdas noteikumiem.  „Cilvēks ir tas, ko viņš ēd”. (Ludvigs Fei...

1020
17. maijā, 2018
https://youtu.be/gLtAsC2smfo
Ķermenis & veselība

Human Limits - Martin Strel, Marathon Swimmer

Meet the man who swims the world's longest rivers with crocodiles and piranhas.

2686
26. jūnijā, 2017
Library_page_22_baby_cute___www.cute-pictures.blogspot.com_
Ķermenis & veselība

Lēni un mierīgi – tas ir vajadzīgs mums visiem

Piedāvājam Jūsu uzmanībai interviju ar profesoru Francisu McGlonu un kognitīvās neiropsiholoģijas profesoru no Liverpūles Universitātes D...

5564
22. jūlijā, 2016
Library_page_29833-wallup
Ķermenis & veselība

Fakti par smadzenēm, kuri mainīs jūsu dzīvi

Cilvēka smadzenēm piemīt lielākas iespējas, nekā domājam. Tās var trenēt un likt tām strādāt citādāk. Bet tas, savukārt, nosaka to, kāda ...

10171
12. maijā, 2016
Library_page_elena__kassandra__vizerskaya
Ķermenis & veselība

Sava ķermeņa apzināšanās

Man vienmēr ir šķitis, ka mans ķermenis – tas ir kaut kas fizisks un blīvs. It kā es būtu ieslodzīts cietumā – kaut kādā cietā, smagā, ne...

5388
21. aprīlī, 2016
Library_page_03b9505f-1722-47c5-aa15-2649ff8923d5-2060x1236
Ķermenis & veselība

Jūs neesat slimi - jums slāpst

Pirms divpadsmit gadiem medicīnas doktors F. Batmanghelidžs publicēja darbu ar tādu pašu nosaukumu, un sniedza jaunāko informāciju par mi...

6178
20. martā, 2016
Library_page_smiling-young-woman-in-field-1400-1024x668_60
Ķermenis & veselība

Asiņošanas rituāls

Mūsu Rietumu kultūrā tām sievietēm, kuras ir sociāli aktīvas, nav iespējams ievērot menstruāciju tradīcijas. Kamēr daudzās kultūrās sievi...

5881
23. februārī, 2016
Library_page_d9jdoptcm0g
Ķermenis & veselība

Iemācīties ieklausīties savā ķermenī

 „Visas slimības sākas galvā”. Tieši mūsu domas ir spējīgas vadīt tik sarežģītu sistēmu kā cilvēka organisms. Lai iemācītos valdīt pār s...

10753
11. decembrī, 2015
Library_page_photodune-7673995-beautiful-little-girl-enjoying-nature-s
Ķermenis & veselība

Visīsākais ceļš, lai uzlabotu veselību

No zinātniskā viedokļa veselība ir labākais no iespējamajiem stāvokļiem; optimālais, jeb -dzīvotspēja ar pozitīvu emocionālo tonusu. Fizi...

6553
11. septembrī, 2015
Library_page_moteris-65126891
Ķermenis & veselība

Neslimojošu cilvēku noslēpumi

Ir grūti noticēt, ka tā ir tikai veiksme: daži cilvēki var viegli saaukstēties vai dažkārt ciest no kādām sāpēm, bet šķiet, ka viņi nekad...

9257
2. aprīlī, 2015
Library_page_1238860_543114525762000_854984976_n
Ķermenis & veselība

Zemapziņa tic tam, ko jūs sakāt

Esmu sapratusi, ka lielākā daļa cilvēku nemaz nevēlas dzirdēt labas ziņas. Viņiem patīk sliktās, jo tās dod iespēju pažēloties par dzīvi....

19580
24. martā, 2015
Library_page_527896_339751299452271_2104786987_n
Ķermenis & veselība

Kas patīk un kas nepatīk mūsu smadzenēm?

Kas patīk? 1. Konkrēts mērķis. Tiklīdz Jūs noformulējat sev konkrētu mērķi, uzdevumu – tā tūlīt sākas brīnumi. Atradīsies  līdzekļi, ies...

6604
16. novembrī, 2014
Library_page_sri-lanka
Ķermenis & veselība

Изменяя нейронные связи, мы можем управлять своими эмоциями

Ричард Дэвидсон — выдающийся нейроученый, одним из первых начавший изучать воздействие медитации на человеческий мозг. Это интервью было ...

4892
5. oktobrī, 2014
Library_page_625aba1ad103860de14b49a3849e1ffb
Ķermenis & veselība

Карма мозга: обречены ли мы жить в иллюзии?

Во всех духовных традициях есть представление о том, что наше восприятие реальности искажено. В индуизме и буддизме говорится о «пелене и...

3867
17. augustā, 2014
Library_page_308511_542176242501837_471737872_n
Ķermenis & veselība

рАковая жизнь или психосоматика онкологии

Сегодня есть много «официальных» теорий возникновения рака. В них описываются влияния вирусов, мутаций и канцерогенов как пускового факто...

5098
28. jūlijā, 2014
Library_page_112374348_2714816_eggs_625x415
Ķermenis & veselība

Neizskaidrojamie dabas enerģijas avoti

Vistas pamata nodarbošanās, kā tas visiem zināms ir – dēt olas. Olu čaumala, galvenokārt, sastāv no kalcija. Lai atdotu kalciju nepiecieš...

4935
18. jūlijā, 2014
Library_page_shutterstock_103015151
Ķermenis & veselība

Sazemēšanās – staigāt ar basām kājām, lai uzlabotu veselību?

Dr.Džeims Oskmans (James Oschman) ir eksperts enerģētiskās medicīnas jomā ar Pitsburgas Universitātē iegūtu bakalaura grādu biofizikā un ...

8775
19. aprīlī, 2014
1
Library_page_bxp158163sh
Ķermenis & veselība

Divas medicīnas

Tikai nedaudzi zina, ka Japānā seno, pirmatnējo medicīnu sauc par tradicionālo, tāpēc, ka tā atbilst ārstniecības tradīcijām. Savukārt, m...

4631
18. martā, 2014
Library_page_images
Ķermenis & veselība

Как наши предки спали по два раза за ночь

Как наши предки спали по два раза за ночь и проблема «шока настоящего»

5672
18. janvārī, 2014
Library_page_bath-oil-2510783_1280
Ķermenis & veselība

Dabas noslēpumi: ēteriskās eļļas

No antīkajiem laikiem līdz mūsu dienām ēteriskās eļļas, kuras iegūst dabiskā augu pārstrādes procesā, ir lielā cieņā. Savu nosaukumu šīs ...

5758
2. janvārī, 2012
Library_page_turmeric-2-1024x609
Ķermenis & veselība

Лечебная куркума

Куркума является одной из наиболее распространенных аюрведических специй. Считается, что куркума дарует процветание, так как наделяет эне...

6763
13. janvārī, 2012