Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_5513b0769503dbalinese-people Square81_10640_554866707896864_2057411988_n
Prāts & psiholoģija

Multitaskings – ļoti maldīgs uzskats

Ļoti interesants raksts par informācijas apjoma tēmu. Būs aktuāls visiem, kuri darbojas garīgās slodzes, informācijas apstrādes, literatūras, zinātnisko datu, utt. sfērās.

Modernās tehnoloģijas nemitīgi uzbrūk mūsu smadzenēm, uzkraujot tām neredzētus informācijas apjomus. Kāds tic, ka multitaskings ir iespējams, taču daudzi zinātnieki uzskata, ka tāds komunikācijas veids ar ārpasauli ne pavisam nenāk mums par labu. Te nu rodas jautājums – kā pasargāt sevi no blakusparādībām, nepārvēršoties par informācijas askētu.

Neirobiologs, mūziķis un rakstnieks Daniels Levitins no Makgila Universitātes nesen lekcijā Kembridžas universitātē prezentēja savu jauno grāmatu “Sakārtots prāts – pareiza domāšana informācijas pārslodzes laikmetā” (“The Organized Mind: Thinking Straight in the Age of Information Overload”). Viņš paskaidroja, kāpēc multitaskings negatīvi ietekmē mūsu produktivitāti, un kā ar to cīnīties.

***

Mēs tiešām dzīvojam laikmetā, kad pasaule ir pārslogota ar informāciju. Pēc Google novērtējuma cilvēce ir radījusi aptuveni 300 eksabaitu informācijas (tas ir 300 ar 18 nullēm). Tikai pirms 4 gadiem esošās informācijas daudzums tika lēsts 30 eksabaitos.

Izrādās, ka dažu pēdējo gadu laikā mēs esam radījuši vairāk informācijas nekā visā cilvēces vēsturē kopā. Katru dienu mums ir jāapstrādā 5 reizes vairāk datu nekā pirms 25-30 gadiem. Tas ir tikpat, cik izlasīt no pirmās līdz pēdējai lapai 175 avīzes dienā! Es gribu teikt, ka informācijas pārslodze – tā ir realitāte. Tā ir neatbilstība starp saražoto informāciju un mūsu spēju to apstrādāt.

Papildus tam, ka mēs cenšamies tikt galā ar tīklā esošajiem informācijas eksabaitiem, mēs esam pārkrauti ar jauniem ikdienas uzdevumiem. Ja pirms 30 gadiem ceļojumus organizēja ceļojumu aģentūras, veikalā vajadzīgos produktus izsniedza pārdevēji, čeku izsniedza kasieri, un darījuma cilvēkiem sarakstē palīdzēja mašīnrakstītājas, tad tagad mums tas viss ir jādara pašiem. Daudzas profesijas vienkārši ir izzudušas. Mēs paši rezervējam biļetes un viesnīcas, paši piereģistrējamies lidojumam, paši izvēlamies produktus un pat paši izsniedzam sev čeku pašapkalpošanās stendos.

Turklāt arī komunālo pakalpojumu rēķinus tagad jāsaņem pašiem īpašās vietnēs! Tas nozīmē, ka mums ir jādara desmit cilvēku darbs un joprojām jācenšas neatpalikt no savas dzīves: jārūpējas par bērniem un vecākiem, jātērzē ar draugiem, jāatrod laiks darbam, hobijiem un mīļākajiem televīzijas raidījumiem. Kopumā mēs tērējam apmēram 5 stundas nedēļā uzdevumiem, ko agrāk veica citi cilvēki.

Mums šķiet, ka mēs veicam vairākas lietas uzreiz, ka mēs esam multifunkcionāli, bet patiesībā tas ir ļoti maldīgs uzskats. Erls Millers, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta neirobiologs un viens no vadošajiem speciālistiem uzmanības izpētes jomā apgalvo, ka mūsu smadzenes nav paredzētas daudzu uzdevumu veikšanai vienlaicīgi. Kad cilvēki domā, ka viņi ir nodarbināti ar vairāku uzdevumu veikšanu vienlaicīgi, patiesībā viņi ļoti ātri pārslēdzas no viena uzdevuma uz citu, un katru reizi tam ir nepieciešami atbilstoši resursi.

Pārslēdzot uzmanību no viena uzdevuma uz citu, smadzenes dedzina glikozi, kas ir nepieciešama arī uzmanības noturēšanai. Nemitīgās pārslēgšanās dēļ degviela tiek ātri iztērēta, un mēs jūtamies noguruši jau pēc dažām minūtēm, jo esam burtiski izsmēluši uztura resursus smadzenēs. Tas apdraud gan garīgā, gan fiziskā darba kvalitāti.

Turklāt bieža pārslēgšanās starp uzdevumiem izraisa trauksmes sajūtu, paaugstinās par stresu atbildīgā hormona kortizola līmenis. Tas var izraisīt agresīvu un impulsīvu uzvedību.

Taču ir grūti atbrīvoties no ieraduma pārslēgties starp uzdevumiem, jo katrs jauns uzdevums izraisa dopamīna izstrādi. Tas ir hormons, kas smadzenēs atbild par “atlīdzību”. Tādējādi cilvēks saņem baudu no pārslēgšanās, un tas rada atkarību.

Vēl viens arguments par labu tam, ka multitaskings nedarbojas – nesens Stenfordas neirobiologa Rasa Poldraka pētījums. Viņš atklāja, ka, iegaumējot informāciju multitāskinga režīmā, informācija tiek saglabāta nepareizajā vietā. Ja bērni vienlaicīgi mācās un skatās televīziju, tad informācija no mācību grāmatām nonāk smadzeņu daļā, kas atbild par nosacījuma refleksiem, uzvedību un prasmēm, nevis par faktu un ideju saglabāšanu.

Ja nav faktoru kas novērstu uzmanību, šī informācija nonāk hipotalāmā, kur tā tiek strukturēta un sakārtota pēc dažādiem kritērijiem, padarot vieglāku piekļuvi nākotnē. Tātad cilvēki nav spējīgi darīt vairākas lietas vienlaicīgi. Tas viss ir pašapmāns. Mūsu smadzenes ir priecīgas par maldināšanu, bet patiesībā mūsu darbs kļūst mazāk radošs un efektīvs.

 

Sadaliet darbu ciklos

Kas kopīgs gaisa satiksmes vadības dispečeriem un tulkiem? Šīs profesijas ir ļoti saspringtas, jo prasa pastāvīgu uzmanības pārslēgšanu starp uzdevumiem. Tādēļ šo profesiju cilvēki strādā “ciklos” un bieži ņem īsus pārtraukumus.

Darbā mūs arvien vairāk nokrauj ar vēstulēm, rīkojumiem, zvaniem. Mēģiniet paņemt 15 minūšu pārtraukumus ik pa stundai vai divām. Jūs varat iziet pastaigāties, paelpot svaigu gaisu. Atgriežoties jūs varēsiet strādāt ātrāk un efektīvāk. Pētījumi liecina, ka pārstrādāšanās samazina efektivitāti – darbam, kas veicams 20 minūtes, noguruši darbinieki patērē stundu.


Mainiet koncentrācijas režīmu

Pārtraukumi ir cieši saistīti ar diviem uzmanības veidiem, kādos strādā smadzenes. Pirmais – koncentrācijas režīms jeb tā saucamais centrālās izpildes režīms (central-executive mode), otrais – “klīšanas” režīms (mind-wandering mode), kas aktivizējas lasot literatūru, apbrīnojot mākslu, pastaigājoties vai dienas miegā.

15 minūtes šajā režīmā ļauj “restartēt” smadzenes, un jūs jūtaties svaigs un atpūties. Šajā laikā domas vienkārši nesakarīgi rodas jūsu galvā, jūs tās nekontrolējat. Mums ir jāpiespiež sevi periodiski pāriet “klīšanas” režīmā, atvienojoties no interneta un e-pasta.

Turklāt jums noteikti ir tādi uzdevumi, kuru veikšanai ir nepieciešams daudz laika, un uzdevumi, kuriem nepieciešamas vien dažas minūtes. Nav vērts visu dienu lēkāt no viena uzdevumu tipa uz otru. Labāk piešķirt noteiktu laiku e-pasta pārbaudei (piemēram, divas reizes dienā), un izlasīt visus saņemtos ziņojumus uzreiz, nevis atvērt e-pastu pēc katra paziņojuma saņemšanas.

 

Svarīgus lēmumus pieņemiet no rīta

Tika veikts šāds eksperiments. Cilvēki tika uzaicināti uz laboratoriju piedalīties aptaujā, bet vispirms viņus apbēra ar jautājumiem: kādas krāsas pildspalvu jūs vēlaties? Melnu vai zilu? Kā izvietot papīra lapu? Vertikāli vai horizontāli? Vai jūs vēlaties kafiju? Divas vai trīs karotes cukura? Ar vai bez piena?

Pēc tam viņiem tika izsniegta anketa, kurā tika apskatītas tiešām svarīgas filozofiskas problēmas. Lielākā daļa cilvēku vairs nespēja ar to tikt galā, viņiem bija nepieciešams pārtraukums. Viņi jutās noguruši pēc iepriekšējās nenozīmīgo lēmumu pieņemšanas sesijas. Secinājums no šī eksperimenta – svarīgi lēmumi ir jāpieņem dienas sākumā.

 

Izveidojiet smadzeņu “paplašinātājus"

Smadzeņu "paplašinātāji" – tas ir viss, kas pārceļ informāciju no mūsu galvas reālajā pasaulē: kalendāri, klades, darāmo darbu saraksti, atslēgu kastīte priekšnamā. Piemēram, ja jūs klausāties laika prognozi, un diktors paziņo, ka rīt būs lietus, jūs nevis mēģināt neaizmirst lietussargu, bet noliekat to tieši pie ieejas durvīm. Tādā veidā apkārtējā vide pati jums atgādinās par lietussargu. Galvenā doma ir tāda, ka visi šie informācijas bloki cīnās par vietu un resursiem mūsu galvā, novirzot mūsu domas. Tā rezultātā jums kļūst arvien grūtāk pievērst uzmanību tam, ko jūs darāt pašreizējā brīdī.

 

Dzīvojiet “šajā brīdī”

Man šķiet, ka nav pareizi fiziski būt vienā vietā, bet ar domām citur. Taču tā bieži notiek. Darbā mēs domājam par to, ka ir jāizved pastaigā suns, jāizņem bērns no bērnudārza un jāpiezvana tantei. Bet tad, kad esam mājās, domājam par visu, kas nav padarīts darbā.

Es neaicinu visus kļūt par robotiem, bet man šķiet, ka tas ir svarīgi – mācēt veikt savus darba uzdevumus, atrodoties darbā, lai atliktu vairāk laika atpūtai, piedzīvojumiem, komunikācijai, mākslai. Ja domas ir citur, tad dzīve sniedz daudz mazāk baudījuma. Kad jūs sarunājaties ar cilvēku, iedomājieties, ka šobrīd tas ir vienīgais cilvēks pasaulē, sniedziet viņam savu nedalītu uzmanību. Tad gan darbs, gan atpūta sniegs vairāk baudījuma.

 

Nepārcentieties

Dzenoties pēc efektivitātes, svarīgi ir netērēt pārāk daudz laika savas dzīves sakārtošanai. Ja jums šķiet, ka jūs tāpat ātri tiekat ar visu galā, tad nav vērts tērēt laiku.

 

* Avots: econet.ru

* No krievu valodas tulkoja Kristīna Zacesta;

* Korektore: Liene Lāce

** Dārgais lasītāj!
Priecājamies, ka Tu baudi un dalies ar mūsu portāla lasītavas rakstiem.
Vēlamies vien atgādināt - zināšām bez prakses nav nekādas vērtības!
Apmeklē mūsu portāla notikumu Kalendāru , atrod sev piemērotāko un sāc praktizēt!

Library_page_wild-865296_1280
Prāts & psiholoģija

Izvairieties no ziņām

Ziņas prātam ir kā cukurs ķermenim Mēs esam tik labi informēti un tomēr zinām tik maz. Kādēļ tā? Tādēļ, ka pirms 200 gadiem tika izdomāt...

9351
14. aprīlī, 2016
Library_page_alone-2666433_1280_1_
Ķermenis & veselība

Slimība palīdz mums iegūt vēlamo

Daži psihoterapeiti uzskata, ka gandrīz visu saslimšanu pamatā ir psiholoģisks iemesls. Tomēr klasiskā medicīna oficiāli atzīst septiņas ...

14617
12. janvārī, 2016
Library_page_is_this_how_you_see_me-1429508
Prāts & psiholoģija

Prasme sadzirdēt savas vēlmes

Bieži runāju par to, "Kā izprast savas patiesās vēlmes", jo šī tēma ir izrādījusies par vienu no tām, kas cilvēkus interesē visvairāk, st...

11417
22. martā, 2016
Library_page_8377860-r3l8t8d-1000-7
Prāts & psiholoģija

32 atklājumi 32 gados

Ir brīži, kad sakrājas tik daudz jautājumu, ka tiem kaut kādā veidā ir jāļauj parādīties dienas gaismā. Rakstniece, žurnāliste, blogere u...

8301
13. martā, 2016
Library_page_face
Prāts & psiholoģija

Pieci muļķības likumi

Pazīstama ekonomista raksts par to, kādēļ idioti ir tik bīstami un vai ir iespējams ar viņiem cīnīties. Itāļu vēsturnieks-ekonomists Kar...

11842
5. janvārī, 2016
Library_page_d9jdoptcm0g
Ķermenis & veselība

Iemācīties ieklausīties savā ķermenī

 „Visas slimības sākas galvā”. Tieši mūsu domas ir spējīgas vadīt tik sarežģītu sistēmu kā cilvēka organisms. Lai iemācītos valdīt pār s...

10733
11. decembrī, 2015
Library_page_12040762_m
Prāts & psiholoģija

Mācība par dziedinošo domu spēku

Luīze Heja mums atgādina, ka mēs paši esam atbildīgi par visiem notikumiem savā dzīvē - vislabākajiem un vissliktākajiem. Katra mūsu doma...

9701
21. novembrī, 2015
Library_page_img_1272
Prāts & psiholoģija

8 jautājumi, kas mainīs tavu dzīvi

„Manis teiktais varbūt nemainīs tavas domas, bet nekad nav par vēlu, vai, kā manā gadījumā, pārāk agri, lai kļūtu, kas tu vēlies būt. Tam...

10571
22. aprīlī, 2015
Library_page_1238860_543114525762000_854984976_n
Ķermenis & veselība

Zemapziņa tic tam, ko jūs sakāt

Esmu sapratusi, ka lielākā daļa cilvēku nemaz nevēlas dzirdēt labas ziņas. Viņiem patīk sliktās, jo tās dod iespēju pažēloties par dzīvi....

19554
24. martā, 2015
Library_page_8379310-r3l8t8d-1000-11
Prāts & psiholoģija

Viktors Frankls - tiem, kuri zaudējuši dzīves jēgu

Viktors Frankls - slavenais austriešu ārsts-psihoterapeits, psihologs un filozofs, pabijis Osvencimā. Piedāvājam nodaļu no viņa grāmatas ...

11277
13. janvārī, 2015
Library_page_gunes
Prāts & psiholoģija

10 lietas, ko tu piedzīvosi, kad sāksi izbaudīt vienatni

Ir cilvēki, kas domā, ka “būt vienam” ir slikti. Tas nozīmē, ka esi nesabiedrisks vai nevēlams, un neviena no šīm pozīcijām netiek uzskat...

8732
16. decembrī, 2014
Library_page_travel_0009
Prāts & psiholoģija

7 psiholoģijas likumi, kas spēj izmainīt jūsu pasaules uzskatu

Vienkārši, bet ļoti efektīvi  psiholoģijas likumi, spējīgi apgriezt kājām gaisā jūsu pasaules uztveri! Psiholoģijas likumi, kuri var pad...

25284
30. novembrī, 2014
Library_page_overworked
Prāts & psiholoģija

Kāpēc mēs visi esam tik aizņemti?

Eimija Raupa (rakstniece, akupunktūriste, herbāliste un sieviešu veselības un auglības eksperte) raksta izdevumā „The Huffington Post” 20...

6461
24. novembrī, 2014
Library_page_original
Prāts & psiholoģija

Возможно ли быть всегда счастливым?

Отсутствие энергии – это первый признак приближающихся несчастий и болезней. В Аюрведе говорится, что если человек продвигается в духовно...

5456
2. novembrī, 2014
Library_page_10325712_662210477185737_6215411496030530408_n
Prāts & psiholoģija

Ja šķiet, ka viss iet greizi, vienkārši atcerieties šīs 8 lietas

„Es sēžu uz savas slimnīcas gultas, gaidot abu krūšu noņemšanu. Bet dīvainā kārtā es jūtos laimīga. Līdz šim man nebija problēmu ar vesel...

9025
22. oktobrī, 2014
Library_page_1-2
Prāts & psiholoģija

Vēlēšanos veikals

Visuma nomalē atrodas kāds veikaliņš. Izkārtnes tam sen jau nav – to kādreiz aiznesa kāda viesuļvētra, bet jaunu izkārtni saimnieks nelik...

5236
19. augustā, 2014
Library_page_original-5
Prāts & psiholoģija

Sāpes no tuvākas iepazīšanās ar sevi

Kā mēs kļūstam ar kādu pietiekami tuvi, tad viņa sabiedrībā mēs neizbēgami noņemam visas maskas un sociālās lomas. Viņš pamazām uzzina mū...

5396
8. augustā, 2014
Library_page_315400_4051152993680_1122618631_n
Prāts & psiholoģija

15 iemesli, kāpēc sākt sekot savam sapnim jau šodien

Kādu dienu visa Jūsu dzīve nozibsnīs gar Jūsu acīm. Pārliecinieties, ka tā būs skatīšanās vērta /autors nezināms/. Vai Tev ir sapnis? Vē...

5122
31. jūlijā, 2014
Library_page_308511_542176242501837_471737872_n
Ķermenis & veselība

рАковая жизнь или психосоматика онкологии

Сегодня есть много «официальных» теорий возникновения рака. В них описываются влияния вирусов, мутаций и канцерогенов как пускового факто...

5088
28. jūlijā, 2014
Library_page_bicycle-1822528_1280
Prāts & psiholoģija

Проблема как тоник для эго

«Эго не чувствует себя хорошо, легко, ему не достаточно 
холмиков, оно хочет горы. Даже если это страдание, это не
 должен быть холмик, э...

4031
3. februārī, 2012
Library_page_1-2
Prāts & psiholoģija

Магазин желаний

На задворках Вселенной находился один магазинчик. Вывески на нем давно уже не было - ее когда-то унесло ураганом, а новую хозяин не стал ...

4528
15. septembrī, 2014