Mīlestības mācība - Tantra

Leģendas vēsta, ka tantriķu saieti vienmēr ir bijuši slepeni - kādā norunātā vietā ieradās cilvēki, veica tantriskas prakses, meditēja, bet kad pabeidza, sakārtoja šo vietu tā,  lai nekas neliecinātu par neseno klātbūtni. Vien apkārt tai vietai, tika novērotas uzkrītošas izmaiņas cilvēku uzvedībā. "Skartajās zonās" cilvēki kļuva atvērtāki, smaidīgaki  un maigāki. Šadām brīnišķīgām pārvērtībām sekoja arī ievērojams notikumu pavērsiens šo cilvēku ikdienā. It kā pati Dzīve būtu, beidzot, pagriezusi savu seju un Mīlestību pret sen atstātiem bērniem. Šos cilvēkus daudz retāk piemeklēja bēdas, turpretīm, veiksme gandrīz vairs neatstāja tos bez savas klātbūtnes. Tā turpinājās kādu laiku, bet tad viss iegāja atpakaļ vecajās sliedēs...

Arī mūsdienās, tantras grupu dalībnieki neatstāj darbu viesu namu apkopējām. Mēs, ne tik vien kā saklājam gultas un sakopjam aiz sevis, bet arī novācam jebkādas mūsu nesenās klātbūtnes liecības. Šī ir tradīcija, kuras pamatā ir slepenība. Senajiem tantriķiem, patiešām, bija iemesls bažīties par savu dzīvību. Mūsdienās, cerams, tā vairs nav. Un tomēr, šī slepenības tradīcija ir saglabājusies un tam ir vairāki iemesli.

Viens no svarīgākajiem iemesliem ir tas, ka tantras grupās tiek darīts kaut kas patiešām neparasts...

Pirmās rakstiskās liecības par Tantru ir atrodamas apgaismotā meistara Šivas (Shiva) mācībās. Viņš dzīvoja Indijā, vairāk kā pirms pieciem tūkstošiem gadu, un savās mācībās ir atstājis simts divpadsmit meditāciju veidus, ar kuru palīdzību var sasniegt Virsapziņu.

Lielākā daļa ir Pāru - Sirds un Mīlestības meditācijas, jo tantras garīgā ceļā būtība ir vīrišķās un sievišķās enerģijas harmoniska savienība. Taču, tantras praksi var piekopt arī vienatnē, jo abas šīs enerģijas piemīt katram no mums. Dažās no šīm meditācijām, kā ceļš uz garīgo atbrīvošanos, tiek pieņemts sekss un seksualitāte. Tantra par dievišķu uztver visu, kas atiecas uz pārdzīvojumiem, notiekošiem šīs Pasaules ķermenī. Jo tantra uztver ķermeni kā pilnības mikrokosmosu: atverot juteklības durvis ar vērotāja apzinātību, jūs varat sajust Visumu.

Vēsture zin daudzus Tantras meistarus, katrs no viņiem saprata to un mācīja dažādi. Tantra tā arī nekļuva par reliģiju, to ir pat grūti iedomāties kā organizētu reliģiju. Šobrīd, pasaulē atdzimstošā tantras mācība ir pieredzējusi daudz izmaiņu, atbilstoši mūsdienīgo cilvēku uztverei, taču nemainīgs paliek galvenais princips - dievišķā harmonija, ko var sasniegt mijiedarbojoties harmoniskai un pilnīgai, vīrišķai un sievišķai enerģijai. Tantriskās meditācijas ir gan apziņas paplašināšana, gan arī šo enerģiju harmonizēšanas prakses. Izvēloties šo, vienu no skaistākajiem Dievišķuma atklāšanas ceļiem, cilvēki sāk mainīties paši un, attiecīgi, sāk mainīties viņu apkārtne.

Taču cilvēki tīšām, vai aiz sekluma, sajauc un izkropļo jēdzienus. Vīriešu pasaulē drosme tiek jaukta ar agresiju, vara tiek uzskatīta par sasniegumu, bet Mīlestību saista ar piederību. Sievietēm dziļā pārliecība par nespēju būt pašpietiekamai, pat necenšas izprast un savienoties ar savu patieso sūtību, bet gan pieņem mūsdienu vīriešu pasaules noteikumus. Un cilvēki turpina meklēt, maldīties, vilties un ciest.

Kādēļ tā?

Jo mums nekad, neviens nav mācījis apzinātību, drīzāk otrādi.  Jau no skolas un visu dzīvi mūs māca - vari darīt ko gribi, tikai neapzinies. Neapzinies, un tu vienā acumirklī un taisnā virzienā nokļūsi no piedzimšanas līdz nāves brīdim, tā arī neko nesapratis, pa ceļam patērējot milzu kalnus nevajadzīgām lietām, un atstājot aiz sevis tikpat lielus kalnus ar nevajadzīgo lietu pārpalikumiem. Vērtības, uz kurām tika liktas cerības, izrādījās neīstas, bet izpratnes par esību, vai pat skaidrības par nodzīvoto dzīves jēgu, tā arī nav vairojušās.

Viens no mūsdienīgās New-Tantras pamatprincipiem, ir mācība par apzinātību - pirmo atslēgu ceļā uz mūsu Apziņu.

Apzinātība - savā Apziņā notiekošo procesu klātbūtne ar savu uzmanību. Klātesamība. Vai vienkāršāk - "saimnieka atrašanās mājās".

Otra atslēga, ar kuru strādā tantras mācība ir Pieņemšana.

Pieņemšana - mūsu iekšējā piekrišana visiem tiem procesiem, kas notiek mūsu ķermenī un apziņā. Savas pirmatnējās Dabas pieņemšana.

Mums apkārt, un arī iekšā, nepārtraukti notiek dažādi procesi. Ārā, rudeni nomaina ziema, vai saule aiziet aiz mākoņiem. Mums iekšā notiek nepārtrauktas izmaiņas, mainās mūsu domas un emocijas. Dažreiz, mums ir jautri, dažreiz skumji. Apzināta pieņemšana ir tas, kas atšķir mūs no dzīvniekiem un biorobotiem. Bez apzinātības, pieņemšanai ir tikai dzīvniecisks, instinktīvs stāvoklis. Taču, savienojoties ar apzinātību, tas veido Cilvēka Apziņu, kā pakāpienu pretīm savai dievišķai dabai.

Vai katrs var kļūt par tantriķi? Teorētiski jā, tāpat kā teorētiski, katrs cilvēks var atbrīvoties no savām bailēm un savām ciešanām. Taču, lai atbrīvotos no bailēm ir vajadzīga drosme, bet, lai atbrīvotos no ciešanām ir nepieciešams tās apzināties.

Ciešanas - ilgas, neapmierinātība, dvēseles sāpes, depresija, izmisums, rodas no cilvēka  Neveseluma - viņa fiziskās, intelektuālās, emocionālās nesakārtotības. Cilvēka sistēma ir vienota un bez augstākminētajām sastāvdaļām, meklētājam atklājas nākamie, aizvien smalkāki esības slāņi. Šis atklāsmes ceļš ir ceļš pretīm Dievišķai Apziņai, sevis izpratnei; Mīlestībai, kas visdziļākajā to būtībā ir viens un tas pats. Gan tas, ko var pieredzēt praktizējot tantru, gan pieņemot budisma mācību, gan tiekoties uz sūfiju Mīlestības izpratnes ceļa. Dziļa transformācija, kas sākas no viena soļa, aizraujošs un skaists ceļojums, pēc kura tava represētā dvēsele jau sen lūdzas.

Atbrīvotas un harmoniskas vīrišķās un sievišķās enerģijas savienojums ir kā atslēga izpratnes durvīm, savukārt, seksualitāti un, mūžīgo, sievietes un vīrieša pievilkšanās spēku, Dievs ir izmantojis, līdzīgi kā Ansītis un Grietiņa, birdinot aiz sevis maizes drupačas, lai cilvēki atrastu ceļu uz Mājām. Taču zvirbuli noēdot šīs drupačas, sajauca visas pēdas. Mūsdienu pasaulē, zvirbuļu lomu veic pašu cilvēku prāta blakusprodukti - maldi, bailes, augstprātība, pieķeršanās... Šī neizpratnes pilnā spēle, kuras rezultātu vēsturiski var vērot gan individuālās traģēdijās, gan karos un globālos postījumos, ko cilvēce ir pieredzējusi un aizvien turpina pieredzēt savos maldos. Cilvēki, aizvien, spītīgi uzdod prātam risināt jautājumus, kurus viņš nav spējīgs atrisināt, uzdevumus, kas viņam nemaz nav domāti. Ir izveidojies nebeidzamais, apburtais loks - cilvēki ir apmaldījušies savā apziņā, cieš un meklē tur, kur meklētā nav.

Ja mēs skatīsimies no šī skatu punkta, jūsu ciešanas kļūst par jūsu sabiedroto, "bāku", kas signalizē, ka tiek meklēts nepareizā virzienā.

Censties neievērot, nospiest, vai aizstāt nepatīkamās parādības vai sajūtas, tā vietā, lai izdzīvotu tās, apzināti izsekotu to parādīšanās patiesos iemeslus ir tas pats, kas nepieņemt pašu dzīvi.

Ko var izlabot un kas jādara? 

Pirmais solis ceļā uz Virsapziņu, sākas no sevis un sava neierobežotā potenciāla izzināšanas. Tas ir atbrīvošanās un pieņemšanas process, kurš sākas tai brīdī, kad tavas ciešanas kļūst stiprākas par tavām bailēm un tu esi gatavs spert savu pirmo apzināto soli.

Ar sevis izpratni, pieņemšanu un iemīlēšanu, atveras arī Dievišķās Mīlestības mācības  -  tantras durvis.

No tīras sirds,

Juris Grave