Mīlestība un kāpēc tā sāp

Mīlestība ir sāpīga, jo tā atver ceļu uz svētlaimi. Tā ir sāpīga, jo tā pārveido. Mīlestība ir mutācija, pārmaiņas. Katra transformācija ir sāpīga, jo vecais ir jāatstāj, lai būtu vieta jaunajam. Vecais ir pazīstams, drošs, bet jaunais ir pilnīgi nezināms. Jūs peldēsiet pa kartē neatzīmētu okeānu. Ar jauno jūsu prāts nav lietojams; ar veco prāts ir prasmīgs. Prāts var darboties tikai ar veco; ar jauno prāts ir pilnīgi nelietojams.

Šajā brīdī rodas bailes un, atstājot veco, ierasto, drošo pasauli – ērtības zemi, sāk sāpēt. Tās pašas sāpes bērns jūt atstājot mātes dzemdi. Tās pašas sāpes, ko putns jūt, kad izlaužas no olas čaulas. Tās pašas sāpes, ko putns jutīs, kad viņš pirmo reizi mēģinās lidot.

Bailes no nezināmā, un zināmā sniegtā drošība, nepārliecība par nezināmo un tā neparedzamība biedē katru.

"Ciešanas mīlot nav veltas. Ciest mīlot ir radošs process; tas jūs paceļ augstākā apziņas līmenī."

Un tā kā transformācija ir no "es" uz stāvokli, kurā "es" nepastāv, pārmaiņu radītās mokas ir ļoti spēcīgas. Tāpēc jūs nevarat izjust ekstāzi neizjūtot mokas. Lai iegūtu tīru zeltu, tam ir jāiziet cauri ugunij.

Mīlestība ir uguns.

Mīlestības radīto sāpju dēļ miljoniem cilvēku izvēlas dzīvot bez tās. Arī viņi cieš, un viņu ciešanas ir veltīgas. "Ciešanas mīlot nav veltas. Ciest mīlot ir radošs process; tas jūs paceļ augstākā apziņas līmenī." Ciest bez mīlestības ir pilnīgi lieki; tā jūs nekur nenoved, tā jums liek iet bezjēdzīgā riņķī.

Cilvēks bez mīlestības mīl tikai sevi, viņš ir noslēgts. Viņš pazīst tikai sevi. Un cik gan daudz viņš var zināt par sevi, ja viņš nav iepazinis citus, jo tikai citi var kalpot kā spogulis? Jūs nekad neiepazīsiet sevi, neiepazīstot kādu citu. Mīlestība ir ļoti būtiska sevis iepazīšanā. Cilvēks, kas nav iepazinis kādu citu caur mīlestību, stipru kaisli, pilnīgu ekstāzi, nevarēs iepazīt sevi, jo viņam nebūs spogulis, kurā redzēt savu atspulgu.

Attiecības ir spogulis, un jo tīrāka ir mīlestība, jo stiprāka tā ir; jo labāks ir spogulis, jo skaidrāks tas ir. Tāpēc stiprai mīlestībai ir vajadzīgs, lai jūs esat atvērts. Tai ir vajadzīgs, lai jūs būtu neaizsargāts. Jums ir jānomet jūsu bruņas – tas ir sāpīgi. Jums pastāvīgi nav jābūt uzmanīgam par iespējamām briesmām. Jums ir jāatmet nepārtraukta situāciju aprēķināšana, plānošana. Jums ir jāriskē. Jums ir jādzīvo bīstami. Otrs cilvēks var jūs sāpināt; tās ir bailes būt ievainotam. Otrs var jūs atraidīt; tās ir bailes iemīlēties.

Savs atspulgs, ko jūs atradīsiet otrā, var būt neglīts; tās ir raizes. Izvairieties no spoguļa. Bet, izvairoties no spoguļa, jūs nekļūsiet "skaists". Izvairoties no situācijas, jūs arī nepilnveidosities. Izaicinājums ir jāpieņem.

Ir jāpadodas mīlestībai. Tas ir pirmais solis ceļā pie Dieva, un to nevar apiet. Tie, kas mēģina izlaist mīlestības soli, nekad nenokļūs pie Dieva. Tas ir nepieciešams, jo jūs apzināties sevi kopumā tikai tad, kad otra klātbūtne jūs izaicina mainīties vai rīkoties; kad jūsu klātbūtni papildina otra cilvēka klātbūtne, kad jūs atstājat savu patmīlīgo, slēgto pasauli un nonākat zem klajas debess.

Mīlestība ir klaja debess. Mīlēt ir lidot.

Ošo

* No angļu valodas tulkoja Matīss Freimanis.