Meditācija iekšējās cīņas pārtraukšanai

Jo uzmanīgāki mēs kļūstam, jo vairāk mēs saskatām sevī iekšējo nesaskaņu. Šī meditācija no Džeka Kornfīlda grāmatas «Ceļš ar sirdi» palīdzēs Jums uzsākt samierināšanās procesu pašam ar sevi.

9 gadus atpakaļ es veidoju interviju ar Dalailamu krievu žurnāla “Psychologies” pirmajam numuram. Mēs sarunājāmies angliski un kādā brīdī sākām runāt par mīlošās labestības praksi. Par to, kā cilvēks, kurš izturas pret sevi ar mīlestību, atradīsies saskaņā un mierā arī ar citiem.

«Bet ko darīt, ja cilvēks sevi neieredz?» — es pajautāju. Un tad, pirmo reizi intervijas laikā, Dalailama vērsās pie sava tibetiešu tulka: viņš gribēja būt pārliecināts, ka sapratis mani pareizi. Vai es tiešām teicu, ka ir cilvēki, kuri sevi neieredz? Raugoties no tibetiešu kultūras viedokļa, tam bija ļoti grūti noticēt.

Bet, jo uzmanīgāka es kļūstu manas personīgās prakses rezultātā, jo skaidrāk es redzu, kā katrā konkrētā laika brīdī manī neapzināti klātesoša ir iekšējā nesaskaņa. Tā bijusi vienmēr. Vienkārši daudzu gadu prakses rezultātā es sāku to ievērot. Esmu pārstājusi būt par nesaskaņu, es varu apliecināt to, bet tā joprojām ir šeit.

Tā izpaužas šķietami nenozīmīgās lietās. Kad es sēžu pie datora 5 stundas pēc kārtas, kaut manam ķermenim tās ir mocības — tam nepieciešams svaigs gaiss un kustības. Daudz kustību. Kad es neeju gulēt, tāpēc ka ir atlikušas 10 minūtes līdz «Šerloka» jaunās sērijas beigām, kaut manas acis krīt ciet. No prāta viedokļa— kas ir 10 minūtes?! Bet ķermenim ir savs laiks un savas vajadzības. Kad es izjūtu sarūgtinājumju par to, ka galvassāpes man neļauj meditēt — tāpēc, ka man prātā ir «meditācijas» koncepcija un saistīti plāni ar to, — bet mans ķermenis izjauca šos mākslīgos plānus.

Reiz garāmejot meistars teica: «Pieņem sevi pilnībā — un kļūsi atmodināta». Es nodomāju: «Ko? Kādā sakarā viņš to teica? Es taču pieņemu sevi». Bet bija nepieciešama īsa atmodas pieredze, lai ieraudzītu, cik esmu neuzmanīga, un cik maz manī ir miera un pieņemšanas. Kā, dēļ nepārtrauktas iekšējās cīņas, cieš mans fiziskais ķermenis un mani smalkie ķermeņi.

Un šajā brīdī, dažādu apstākļu sakritības dēļ, es ieskatījos Džeka Kornfīlda grāmatā «Ceļš ar sirdi», kuru biju sākusi lasīt vairākus gadus atpakaļ. Un tā atvērās tieši uz šo meditāciju — meditāciju iekšējās cīņas pārtraukšanai. Tā ir ne tik plaši pazīstama, kā mīlošās labestības prakse, tādēļ nolēmu to nopublicēt šeit. (Ceru ka Džeks Kornfīlds neuzskatīs to par autortiesību pārkāpumu).

Meditācija iekšējās cīņas pārtraukšanai:

1. Ērti apsēdieties uz dažām minūtēm un ļaujiet ķermenim nomierināties.

Lai jūsu elpošana ir viegla un dabiska.

2. Pievērsiet uzmanību šim brīdim, sēdiet mierīgi un piefiksējiet visas sajūtas, kādas ir ķermenī. Īpaši pievērsiet uzmanību jebkurai saspringtai vai sāpošai vietai, ar kuru jūs, iespējams, cīnāties.

Necentieties tās izmainīt, vienkārši sajūtiet tās ar ieinteresētu un laipnu uzmanību. Katrā cīņas telpā, kuru jūs sevī atklāsiet, ļaujiet ķermenim atslābt, bet sirdij – atmaigt. Atverieties visam, ko pārdzīvojat, bez kādas cīņas. Atbrīvojieties no cīņas. Elpojiet mierīgi, un lai viss notiek, kā tas notiek.

3. Vēlāk, pēc kāda laiciņa, pievērsiet uzmanību sirdij. Tagad piefiksējiet, kādas sajūtas ir tur. Īpaši pievērsiet uzmanību jebkurām sajūtām, ar kurām jūs pašlaik cīnāties, un no kurām izvairāties. Sajūtiet tās ar ieinteresētu un laipnu uzmanību. Lai jūsu sirds atmaigst. Atverieties visam, ko pārdzīvojat, bez kādas cīņas. Atbrīvojieties no cīņas. Elpojiet mierīgi, un lai viss notiek, kā tas notiek.

4. Tagad pievērsiet uzmanību savām domām. Vai jums ir domas, no kurām gribat atbrīvoties? Domas, kuras jums ir nepatīkamas vai kuras jūs aizkaitina? Piefiksējiet visas domas, ar kurām jūs cīnāties vai negribat pieņemt — attiecieties pret tām ar laipnu uzmanību, sadraudzējieties ar tām.

5. Turpiniet mierīgi sēdēt. Tad aptveriet ar savu uzmanību visas cīņas, kuras vēl joprojām turpinās jūsu dzīvē. Izjūtiet tās sevī.

Ja ir nebeidzama cīņa ar savu ķermeni, piefiksējiet to.

Ja jūs veicat nepārtrauktus iekšējos karus ar jūtām, ja atrodaties konfliktā ar savu vientulību, bailēm, apjukumu, skumjām, naidu vai uzmācošām novirzēm,- izjūtiet cīņu, kuru veicat.

Tāpat arī piefiksējiet cīņu savās domās. Apziniet, kā jūs veicāt cīņas visus šos gadus; piefiksējiet iekšējo armiju, iekšējo diktatoru, iekšējo nocietinājumu klātbūtni. Apziniet visu, ar ko jūs sevī cīnījāties, apziniet, cik ilgi jūs šo konfliktu uzturējāt.

Maigi, atvērti, ļaujiet būt klāt katrai šai sajūtai. Vienkārši piefiksējiet tās katru pēc kārtas ar interesi un laipnu uzmanību. Lai katrā cīņas sfērā jūsu ķermenis, sirds un prāts ir maigi.

Atverieties visam, ko pārdzīvojat bez cīņas; lai pārdzīvojumi ir klātesoši — tādi, kādi tie ir. Atbrīvojieties no cīņas. Elpojiet mierīgi un ļaujiet sev atrasties mierā.

Uzaiciniet katru sevis daļiņu pievienoties jums miera konferencē jūsu sirdī. Bet ja kādas daļiņas atteiksies, pajautājiet: ko viņām vajag, lai viņas piekristu. Un pieņemiet viņu atbildi.

Anastasija Gosteva, http://vnimatelnost.com/

No krievu valodas tulkoja Māris speciāli priekš www.garavasara.com;

Korektors: Gatis Beinārs