Kāpēc mēs visi esam tik aizņemti?
Eimija Raupa (rakstniece, akupunktūriste, herbāliste un sieviešu veselības un auglības eksperte) raksta izdevumā „The Huffington Post” 2014. gada 20. augustā.
Pēc nesenas sarunas ar tuvu draugu, es nolēmu mēģināt un izslēgt vārdu „aizņemts” no manas vārdnīcas un manas dzīves. Tas sākās ar to, ka viņa jautāja man, kā man iet un es atbildēju diezgan tipiski man: „Viss ir labi. Lieliski, patiesībā. Esmu ļoti aizņemta. Un kā Tev?”. Esot intravertais tips, viņa jautāja: „Ko gan vairs nozīmē aizņemts? Mūsdienās, ikviens ir tik aizņemts...”
Tā saruna lika man aizdomāties...
Ko patiesībā mēs domājam, kad sakām, ka esam aizņemti? Vai mūsu grafiks ir pārpildīts? Vai mēs piepildām savu dzīvi ar lietām, kas jādara, lai aizpildītu kādu tukšumu? Vai mēs baidāmies no bezdarbības? Baidāmies no klusuma? Vai mēs sacenšamies viens ar otru, rādot, cik aizņemti esam? Esmu daudz aizņemtāks par Tevi. Vai šī aizņemtība ir izvēle, vai vairāk kā jauna, normāla, funkcija? Un kāpēc, mēs visi pasaulē izvēlamies būt tik aizņemti? Kas tajā ir priekš mums?
Līdz ar visām šīm pārdomām, radās lēmums darīt visu, lai vairāk nelietotu vārdu „aizņemts”, runājot par mani vai manu dzīvi. Un es nebiju darījusi visu, kamēr es nolēmu izslēgt vārdu „aizņemts” no manas vārdnīcas, kļuva redzams, cik bieži es lietoju šo vārdu, lai aprakstītu savu dzīvi. Es biju daudz lietojusi šo vārdu.
Tad es sev jautāju: „Kā šis vārds man kalpoja?”
Kā mani mācīja mana skolotāja, izpratne par to, kā noteikti vārdi liek mums justies, ir ļoti svarīgs instruments, lai sasniegtu laimi un ļautu aiziet ierobežojošiem uzskatiem. Drīz es sapratu, ka visa šī „aizņemts” lieta bija ierobežojošs uzskats. Ar to es domāju – jo vairāk es teicu, ka esmu aizņemta, jo vairāk man šķita, ka mazāk laika bijis manā dzīvē. Šis uzskats par aizņemtību mani ierobežoja, tas apspieda manu radošumu. Tas man nekalpoja, it nemaz. Es biju pārāk aizņemta, lai darītu to, ko mīlu – rakstītu, pārāk aizņemta, lai veltītu vairāk par 10 minūtēm manai vērtīgajai rīta meditācijai, pārāk aizņemta, lai sev gatavotu sātīgus ēdienus, pārāk aizņemta, lai paņemtu telefonu un piezvanītu, bez jebkāda iemesla, kādam, kuru mīlu, pārāk aizņemta, lai atrastos pilnīgā tagadnē manā dzīvē.
Pārāk aizņemta... pārāk aizņemta.
Tāpēc, es raku dziļāk: kā vārds „aizņemts” liek man justies? Tas liek man uztraukties, it kā būtu laika trūkums, nomāktai, baiļu pilnai, ka es to visu neizdarīšu, pārslogota, nogurusi, satraukta un iestrēgusi. Sakot „esmu aizņemta”, sapratu, ka tas lika man justies arī svarīgai, novērtētai, kā daļai no savas atbalsta grupas...
Attiecībā uz to, kas piepilda mūsu dienu un cik pieblīvēti ir mūsu plāni, mēs varam izvēlēties būt tagadnē un būt pateicīgiem par visu, kas notiek mūsu pasaulēs.
Šis vārds „aizņemts” – priekš manis – ir pārklāts ar negatīvām un egoistiskām piesaistēm. Un tāpēc, ka es patiešām ticu, ka glāze vienmēr ir līdz pusei pilna un pozitīvā spēka, pateicības iespaidā, es to padarīju par savu misiju, lai izlabotu šo aizņemtības lietu. Zinot, no visas sirds, ka mēs esam vienīgie, kas atbildīgi par to, kā mēs jūtamies, es gribēju mainīt savu attieksmi pret sevis pasludināto aizņemto dzīvi. Es izvēlos kā es jūtos – katru brīdi. Katru brīdi, es esmu atbildīga par to, kā es jūtos. Simts procentu.
Ja es vēlos justies aizņemta un visas tās, ne visai patīkamās, emocijas, kas nāk līdz ar aizņemtības sajūtu, tad tās ir manas tiesības. Bet es nevēlos. Es gribu just, ka man ir daudz laika, lai to visu darītu, ka nav spiediena, ka laiks ir manā pusē, ka man nav jābūt aizņemtai, lai būtu veiksmīga.
Man patīk būt tagadnē un šajā brīdī. Es cienu manu kluso, radošo laiku.
Protams, ir projekti, kurus vēlos paveikt, ir tikšanās, uz kurām eju, ir daudz dienu, kurās plāns ir pilns, bet es izlemju, kā uztvert tos brīžus. Tā vietā, lai redzētu manu dzīvi kā aizņemtu un nomācošu, es strādāju pie tā, lai redzētu to kā piepildītu, kā dzīvi, kuru es esmu radījusi, par kuru esmu pateicīga, kā dzīvi, kas ir skaista un atvērta, tieši tā, kā tam vajadzētu būt. Jā, es vienmēr esmu bijusi pateicīga un optimistiska, bet kā vienmēr, lai sevi attīstītu, man vajadzēja dažus uzlabojumus.
Mēs varam izvēlēties izlaist dažus no uzdevumiem, kurus patiešām nav vajadzības darīt. Piemēram, izslēdzot vārdu „aizņemtība” no savas dzīves, es atbrīvojos no lietām, kurām nevajadzētu tērēt manu laiku – es padarīju dzīvi mazliet plūstošāku. Es mācos vairāk deleģēt, vairāk jautāt pēc palīdzības, un pats galvenais, nesalīdzināt manu dzīvi un tās pilnību vai nepilnību ar citu dzīvēm. Es rūpējos par bezdarbību. Man patīk būt šeit un tagad. Es cienu savu klusumu, radošo laiku. Es lepojos, ka esmu mazāk aizņemta un laimīga par to, ka esmu mainījusi savu domāšanu no cilvēka, kurš ir pārāk aizņemts uz cilvēku, kurš dzīvo pilnīgu dzīvi.
Es izaicinu jūs iedziļināties jūsu sarunvalodā un tiešām ieklausītos vārdos, ko runājat. Atbrīvojiet savu dzīvi no negatīviem, stresu radošiem vārdiem, tādiem kā „aizņemts, nomākts, stresains”, un aizvieto tos ar vārdiem „pilnīgs, mierīgs un laimīgs”. Pat, ja sākumā tas ir grūti, pievērsiet uzmanību domām un vārdiem, un esiet apdomīgāki aprakstot sevi un savu dzīvi, tas var izmainīt jūsu dzīvi apbrīnojamā veidā.
Atlaidiet vajadzību būt aizņemtam, tā vietā, vienkārši esiet. Piebremzējiet, aptveriet visu un apzinieties to mirkli – tieši šeit un tagad, kas ir vērtīgs. Ja mēs esam pārāk aizņemti ar aizņemtību, mēs varam palaist garām šo brīnumaino dzīvi, kuru dzīvojam.
* No angļu valodas tulkoja Gatis Beinārs
Priecājamies, ka Tu baudi un dalies ar mūsu portāla lasītavas rakstiem.
Vēlamies vien atgādināt - zināšām bez prakses nav nekādas vērtības!
Apmeklē mūsu portāla notikumu Kalendāru , atrod sev piemērotāko un sāc praktizēt!
