Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_12063709_930734210333361_1246162385421405962_n Square81_10640_554866707896864_2057411988_n
Garīgas terapījas

Kā dzīvot ar atvērtu sirdi

Visas man zināmās tradīciju dzīves gudrības no pareizticīgo hesihasma līdz tibetiešu budismam, no sūfisma līdz radža jogai akcentē, cik svarīga ir sirds atvēršana un dzīvošana saskaņā ar savu būtību. Pēdējos gados galvenā metode, kuru praktizē arī pie meistara ašramā un pie mums regulārās grupās, semināros un retrītos, ir prāta tuvošanās sirdij un nepārtraukta būšana saskaņā ar sirdi. Bet ko tas viss nozīmē praksē, mūsu ikdienas dzīvē – nepārtraukti būt saskaņā ar sirdi?

“Kad atsienas mezgli, kas nospiež sirdi, mirstīgais kļūst nemirstīgs. Par to stāsta visas mācības”. Katha-upanišāda

Mūsu pamošanās sākas sirdī – no mūsu garīgās sirds pamošanās. Tieši tādēļ visās tradīciju dzīves gudrībās izstrādātas dažādas metodes, lai pārnestu uzmanību uz sirdi, “būtu labvēlīgam tajā ar prātu”, kā saka Feofans Zatvorniks. Un parasti tas ir ilgstošs process daudzu gadu garumā. (Es nedomāju spontānu sirds atvēršanu vai pamošanos kā galējo pieredzi, bet gan pamošanās stāvokļa saglabāšanu, kad jūs tajā atrodaties sākumā visu dienu un vēlāk arī dziļajā miegā bez sapņu redzējumiem).

Bet vairākums no mums šobrīd dzīvo pasaulē, kurā mēs strādājam, un mūsu valstī bieži vien darbs aizņem 2/3 no cilvēka dzīves. Mums ir ģimene, bērni un vecāki, kas arī gaida mūsu uzmanību, un ir vienkārši ikdienas darbi: nopirkt produktus, izvest pastaigā suni, nomazgāt traukus. Un tad, ja jūsu meditācija sastāv tikai no formālas prakses, tad dzīve sadalās īsos prakses brīžos – kādam pusstunda, kādam divas stundas – un viss pārējais laiks tiek pavadīts, esot ar prātu.

Es kaut kā speciāli paskaitīju: ja jums šobrīd ir 30 gadi, tad ar prātu esat pavadījis apmēram 260 000 stundas. Un šāds cilvēks atnāk uz nodarbībām un saka man: “Katru rītu es praktizēju 30 minūtes jau veselu gadu. Kāpēc es neesmu pamodies?” Dzīvošanas ar prātu inerce ir tik stipra, ka nekāda pusstunda dienā to nespēs izmainīt pat 10 gadu laikā. Ko darīt šādā situācijā?

Padoms, ko meistars dod saviem mācekļiem, ir vienkāršs – nevajag vispār atteikties no būšanas sirdī. No brīža, kad pamostamies no rīta, līdz pat vakaram. Tad sirds sāk pakāpeniski pārmainīt un transformēt dzīves prātā gūto pieredzi, un mēs sākam arvien biežāk spontāni atcerēties sevi kā šeit un tagad esošu nomoda stāvokli.

Bet ko tas praktiski nozīmē dzīvē? Kā tas ir – dzīvot ar atvērtu sirdi, un ar to iet uz darbu, braukt metro, nodarboties ar uzņēmējdarbību, kontaktēties ar saviem bērniem un viņu skolas skolotājiem? Vai ir kāda iespēja nepārtraukti dzīvot sirdī?

Īstenībā tieši tā ir viena no galvenajām atvērtas sirds dāvanām – mēs paliekam šai pasaulē, bet tai pašā laikā esam citā realitātē. Mēs nepārvēršamies plānprātiņos, kas runā, izmantojot vien garīgo tekstu rindiņas. Tieši otrādi, mēs kā nekad iepriekš esam klātesoši šajā brīdī visās tā izpausmēs un tai pašā laikā esam ļoti atvērti. Pēc manas pieredzes, tikai pārnesot uzmanību uz sirdi, mēs kļūstam pa īstam pieauguši un varam uzņemties atbildību par savu dzīvi, jo tagad mums ir iekšējo zināšanu avots, kas sniedz lielu atbalstu.

Kā tad dzīvot ar atvērtu sirdi, paliekot ikdienas pasaulē?

 

Sekojiet priekam

Sirds valoda – mīlestība.

Tās garastāvoklis – prieks.

Ne skaļš un spilgti emocionāls prieks, kas ātri nomainās uz pretējo – aizkaitinājumu, neapmierinātību, sarūgtinājumu, bet gan kluss un smalks, gluži kā uzsverot no iekšpuses netveramo radīšanas audeklu. Atcerieties brīžus, kad ārējā pasaulē it kā nekas īpašs nenotika, bet pēkšņi no iekšpuses līdzīgi ziedam izplatījās kluss un priecīgs siltums.

Prāta prieks vēlas un tiecas – tajā ir daudz aktivitātes un spiediena.

Sirds prieks – tā ir pieņemšana – var izelpot, atslābināties un ļaut dzīves straumei tecēt caur sevi, pār sevi, pārpildot un izšķīdinot.

Līdzīgi tas notiek pavasarī, kad pēkšņi viss plaukst un piepildās ar dzīvi.

Praksē:

Pamostoties no rīta, pievērsiet uzmanību savas sirds zonai – ne fiziskajai sirdij, bet zonai tās priekšā, kas aizņem apmēram pusmetru. Sastingstiet uz brīdi un ieklausieties – vai Jūsos tieši tagad ir prieks? Kādas darbības radīs prieku? Vai pagulēt vēl 10 minūtes? Nodarboties ar jogu? Pabrokastot? Ja paēst brokastis – tad ko? Ar ko sākt dienu darbā? Un sekojiet priekam. Kad prieks sāk apklust, atkal uzprasiet savai sirdij: “Ar ko man nodarboties tālāk? Man ir saraksts ar 10 darbiem – kurš no tiem desmit man sagādās prieku tieši šobrīd?”

Parasti man saka: “Tas nav iespējams. Manā dzīvē ir tik daudz darbu, kas man nesagādā prieku, bet es nevaru tos nedarīt! Mans darbs mani neiepriecina, manas attiecības mani neiepriecina, mana veselība arī mani neiepriecina – un ko darīt? Man ir sapulce desmitos no rīta. Sirdij tas nesagādā prieku, bet es taču nevaru neiet!”

Tā ir taisnība. Kad mēs gadiem un desmitgadēm dzīvojam, neieklausoties sirdī, mēs aizejam ļoti tālu no savas būtības un visas Eksistences. Tad liekas, kas viss apkārtējais mums burtiski traucē. Bet ticiet man – tā mēdz būt tikai sākumā. Jo biežāk un vairāk Jūs ļausiet sev sekot sirds priekam un tam uzticēties, jo ātrāk Jūsu dzīve pārmainīsies.

Svarīgi:

Tā nekādā gadījumā nav pozitīvā psiholoģija! Mēs necenšamies ar prāta spēku pārliecināt sevi, ka viss ir kārtībā, un atrast priekšrocības sarežģītā situācijā. Un mēs nesākam mākslīgi sevī iegriezt emocionālas sajūtas par to, ka dzīve ir skaista. Ja mēs jūtam, ka šodien no rīta viss apkārt esošais mums izsauc tikai apātiju, skumjas vai sāpes, mēs darām divas lietas:

  1. Atveram plašāk savu sirdi un sakām: “Esi sveicināta sāpe. Tu vēlies man kaut ko pateikt. Iespējams, tu esi atnākusi, lai parādītu man, ka es dzīvoju pārāk tālu no sevis un savas sirds. Sāksim ar to, ka iepazīsimies. Paldies Tev par šo dāvanu!”
  2. Neslēpjoties no nepatīkamām sajūtām, mēs jautājam savai sirdij: “Vai tieši šeit un tagad ir rodams prieks? Jā, ir sāpes, un tās ir kopā ar mani jau sen. Es esmu pieradis ar tām sadzīvot. Dzīvot priekā man vēl ir neierasti. Bet es vēlos mācīties. Kas var atnest man prieku šajā mirklī?” Varbūt tā būs kafijas krūze vai svaigs gaiss, kad mēs atveram logu. Varbūt Jūs iepriecinās vienkārša iespēja iziet no biroja uz 10 minūtēm un pastaigāties – tad dariet to. Sekojiet šim impulsam. Jo biežāk mēs sekosim šiem no sirds nākošajiem it kā nenozīmīgajiem padomiem, jo ātrāk mēs apjautīsim, ka sāpju ir palicis mazāk, bet prieka – vairāk.

Atcerieties par pavasari – smalkie asni tikai izskatās vārgi, bet tie var izlauzties caur asfaltu un betonu. Tieši tāpat ir arī ar sirds prieku – tas liekas ļoti trausls palīgs, bet tas var radīt brīnumus.

 

Būt klusākam par ūdeni un zemākam par zāli

Ja mēs sākam uzmanīgi ieklausīties sevī un apkārtējos, mēs pamanām, ka bieži mēs runājam un darbojamies nevis no sirds, bet ieraduma pēc. Esam gluži kā aktieri leļļu teātrī un izspēlējam lomas, kas izdomātas mūsu vietā.

Mēs runājam, jo baidāmies no klusuma. Jo nevēlamies apvainot tos, kas pie mums vēršas. Jo no mums gaida, ka mēs kaut ko teiksim. Jo mums ir svarīgi izteikt savu viedokli. Jo mēs vēlamies aizbēgt no nepatīkamām jūtām. Un tad mēs to visu izgāžam uz draugiem un radiniekiem, kuriem nav, kur bēgt. Lielākoties mēs runājam tad, kad pilnīgi iespējams vajadzētu paklusēt. Mēs darbojamies tāpēc, ka neprotam atrasties mierā.

Ja jūs kādreiz esat bijuši klusuma retrītā – bez grāmatām, ierīcēm, mūzikas un pilnīgā klusumā – kaut vai divas, trīs dienas, jūs sapratīsiet, cik daudz enerģijas pēkšņi Jums parādās klusēšanas rezultātā. Tā ir enerģija – degviela, kas nepieciešama, lai mēs pamostos.

Tikai, uzklausot sirdi, mēs varēsim dzīvot pasaulē tā, it kā mēs vienmēr, visur un jebkurā mirklī būtu retrītā.

Praksē:

Prāta valoda – spriedumi un viedokļi, kas baro mūsu pašu svarīguma izjūtu.

Sirds valoda – smalkas sajūtas, kas rodas, līdz atnāk pirmā doma.

Mums jāiemācās arvien mazāk pielietot prāta valodu un arvien vairāk runāt sirds valodā. Bet šī valoda ir ļoti klusa. Lai to sadzirdētu, ir nepieciešams briedums, lai varētu iegrimt lielā klusumā un pazemībā. Pamaniet, kad Jūs kaut ko vēlaties pateikt vai izdarīt automātiski, un dodiet priekšroku klusēšanai un vērošanai. Runājiet tikai tad, kad vārdi un darbība rodas no sirds un no prieka.

P.S.

Es zinu, ka šie padomi liekas mānīgi vienkārši. Bet prāts mīl sarežģītas teorijas, ilgstošus veltījumus, nogurdinošas prakses, jaunas metodes un pieejas. Bet izdariet vienkāršu eksperimentu: mēģiniet ieklausīties savā sirdī kaut vienu dienu. Tikai vienu dienu, bet no rīta līdz vakaram. Uzrakstiet darāmo lietu sarakstu un izvēlieties no tā ar sirdi. Un vakarā salīdziniet šo dienu ar Jūsu parasto dienu – kas ir izmainījies?

 

Avots: Anastasija Gosteva, https://vnimatelnost.com

* No krievu valodas tulkoja Agnese Grase speciāli priekš www.garavasara.com

* Korektore: Liene Lāce

** Dārgais lasītāj!
Priecājamies, ka Tu baudi un dalies ar mūsu portāla lasītavas rakstiem.
Vēlamies vien atgādināt - zināšām bez prakses nav nekādas vērtības!
Apmeklē mūsu portāla notikumu Kalendāru , atrod sev piemērotāko un sāc praktizēt!

Library_page_balloon-3206530_1280
Emocijas

Apziņas higiēna

Iedomājieties, kā izskatītos un kā smaržotu cilvēks, kurš kopš dzimšanas ne reizi nebūtu nomazgājies, iztīrijis zobus, apgriezis matus un...

1668
30. jūlijā, 2018
Library_page_woman_at_a_mirror__1907
Ķermenis & veselība

Tas nav mans augums. Tas ir mantojums no dzimtas sievietēm.

Tas, kas redzams spogulī, nav mans ķermenis. Mans ķermenis pauž stāstu par visām sieviešu daļām, kas mani izveidoja, par dzimtas mantojumu m

763
1. maijā, 2018
Library_page_universe-782697_1280
Darbs ar traumām

Jūsu dzimšanas ietekme uz jūsu dzīvi

Tāpat kā sēklā atrodas auga dzīvības kods, cilvēka dzimšanai ir spēcīga ietekme tā dzīvi. Saskaņā ar transpersonālās psiholoģijas aizsācē...

2044
17. maijā, 2018
Library_page_pregnant-woman-2765593_1280
Bērni & vecāki

Māte

Viņi teica, ka Tu augi manī iekšā. Bet es zināju labāk. Tu biji vēl tuvāk. Mans ķermenis bija Tavs. Tava elpa bija mana elpa. Tava sird...

1606
13. maijā, 2018
Library_page_whatsapp_image_2018-03-15_at_14.59.36
Ķermenis & veselība

Vienotai ar Dievišķo

Gaidot īpašo koncertu 31. martā Rīgā iedvesmojošu interviju sniedz mūziķe, dzīves skolotāja, iedvesmotāja un īpaša sieviete SNATAM KAUR

2070
15. martā, 2018
Library_page_bert_hellinger-co_pia-co_pia-832x675
Prāts & psiholoģija

Ģeniālā psihoterapeita Berta Hellingera 15 citāti

Metodes - “sistēmiskie ģimenes izkārtojumi” vai, kas ir daudz populārāk “izkārtojumi pēc Hellingera” autors -  ir viens no gudrākiem cilv...

12779
1. februārī, 2018
Library_page_screen_shot_2017-08-31_at_20.45.40
Attiecības

Varoņa Atklājums

Katrs no mums ir atnācis uz šo Pasauli ar uzdevumu - caur savu pieredzi, mācoties no savām kļūdām, pārvarot bailes un vājuma brīžus, izzi...

2651
13. septembrī, 2017
Library_page_img_2593
Garīgas terapījas

Ja jums paveiksies un būs īstais laiks...

Ja jums paveiksies, jūs paliksiet vieni. Pavisam vieni, kad blakus nebūs neviena, un nāksies meklēt atbalstu zemē un sevī. Ja jums pavei...

17729
9. martā, 2017
Library_page_12063709_930734210333361_1246162385421405962_n
Garīgas terapījas

Kā dzīvot ar atvērtu sirdi

Visas man zināmās tradīciju dzīves gudrības no pareizticīgo hesihasma līdz tibetiešu budismam, no sūfisma līdz radža jogai akcentē, cik s...

5892
5. aprīlī, 2016
Library_page_dead_man_10
Garīgas terapījas

Nesaprotamais un patiesais nāvē un miršanā

Esot ar mirstošo cilvēku Atpazīt aktīvas miršanas pazīmes un simptomus var būt ļoti noderīgi, kad pavadām draugu, radinieku vai pacientu...

12995
7. novembrī, 2015
Library_page_10305607_670444099695708_7098990710418436197_n
Pašizziņas prakses

Ošo: Visums ir mūsos

Visums pastāv kā nepārtrauktība; tas ir intermitējošs fenomens. Mēs esam šeit, jo visums bija tāds, lai mēs varētu te būt. Visa pagātne b...

6389
13. oktobrī, 2014
Library_page_1964772_652640254796274_854896286_n
Apzinatība

Neradiet tagadnē vēl vairāk sāpju

Jautājums: Neviena cilvēka dzīve nav pilnībā brīva no sāpēm un ciešanām. Vai tad drīzāk nav jāiemācās ar tām sadzīvot, nevis jācenšas no ...

4370
1. aprīlī, 2014
2