Īstā vieta dzīvei

Tava sirds ir salauzta. Tu vairs nejūties kā mājās. Pasaule, ko tu esi pazinis, ir sagruvusi. Tu jūties tā, kā būtu pazaudējis kaut ko sev ļoti dārgu. Tas, kas ar tevi notiek, neliekas ne godīgi, ne pareizi. Tu ilgojies izbēgt no visa tā. Atgriezt atpakaļ notikumus, kādi tie bija agrāk. Vai pagriezt tos uz priekšu, kad tie atkal būs „pareizi”. Tu jūties vientuļš, atrauts no citiem, pazaudējies un pat ārpus iespējas saņemt palīdzību.

Apstājies. Ieelpo. Lietas notiek tieši tā, kā tām jānotiek, tieši šajā mirklī. Šī ir patiesā dzīve, nevis kāda nebūt tās anomālija. Visums nevar nebūt „nepareizs”. Dzīvē kaut kas notiek „nepareizi” tikai mūsu domāšanā. Iznāc ārā no pagātnes un nākotnes filmiņām, ko skaties; iznāc ārā no laika un telpas; pagriezies, lai izjustu svēto mirkli – vienīgi mirkli, kas patiesībā pastāv – šo mirkli. Atceries un izjūti savu klātbūtni – šeit un tagad. Sajūti savu ķermeni pulsējam. Sajūti sirdi lēkājam, krūtis izplešamies un saraujamies pie katra elpas vilciena. Sajūti patieso dzīvi, kas ir šeit, atverot tevi, atdzīvinot tevi, esot par tevi. Sajūti savas kājas uz zemes. Atceries, ka nākamais solis var tikt izdarīts tikai no šejienes, kur esi, no šīs vietas. Atslābinies nekā nezināšanā par to, kas šis nākamais solis būs, pirms tas tiek sperts. Notici, tieši tagad notici, ka tu nevari ticēt. Esi šeit. Jā, esi šeit.

Draugs, tava sirds var būt salauzta, sapņi sabrukuši putekļos, bet tu vienmēr esi pareizajā vietā un laikā, lai dzīvotu.

Jefs Fosters

* No angļu valodas tulkoja Iveta Kūliņa