Attīstības posmi vīrieša un sievietes attiecībās

Attiecības gandrīz vienmēr ir sarežģīts process. Lai kā mēs necenstos, mums nākas sastapties gan ar savām bērnības traumām, gan nepiepildītām vēlmēm, pāragriem lēmumiem, ilūzijām, ģimenes scenārijiem, gan arī citām līdzīga veida zemūdens straumēm, kas atstājušas iespaidu uz mums kā personībām. No vienas puses tas ir sāpīgs process, pilns asarām, aizvainojumiem un vilšanos, no otras – tas ir dabisks un visiem pieejams personības attīstības ceļš, un tā ir iespēja nodzīvot piepildītu, piesātinātu dzīvi. Par laimi, partneru savstarpējo attiecību process ir labi izpētīts. Tas ir sadalīts vairākos posmos jeb stadijās, caur kurām iziet katrs pāris.

Meklējumi

Attiecību attīstības sākuma stadija ir meklējumi. Tas ir process, kurš sevī ietver sava iekšējā vīrieša un sievietes atspulga meklēšanu reālos cilvēkos – pretējo dzimumu pārstāvjos.

Pasaku varoņu-vīriešu meklējumi ir došanās pēc laimes un piedzīvojumiem. Pasaku varonēm tā ir līgavaiņa izvēle, ko parasti savām meitām sarīko karaļi. Šie sižeti atspoguļo meklēšanas aktivitāšu veselīgos kanonus: vīrieši paši izcīna savu laimi, kas notiek sacensībās, cīņā, pārvarot sevi un dažādus šķēršļus. Sievietes iegūst līgavaini, sacensību, kuras rīkojis viņas tēvs, uzvarētāju. Tas nozīmē, ka sievietes iegūst līgavaini, kuru akceptē viņas tēvs. Šis ir svarīgs brīdis – tēva atbildības nodošana meitas izvēlētājam puisim. Tādā veidā pasakas māca, ka sievietes meklēšanas pieredzei jānotiek zem tēva aizsargājošās funkcijas spārna, spēcīga vīrieša aizbildniecībā, un tam, kurš pārbauda sievietes izredzēto, pirmkārt jābūt viņas tēvam.

Šajos laikos daudzas sievietes ir veidojušās apstākļos, kad trūkst pilnvērtīgas tēvišķās aizsardzības, tādā gadījumā tēva aizsargājošo funkciju pilnā mērā var veikt veselīgs sievietes vīrišķais sākums, kas iniciēts (attīstīts) līdz labi funkcionējošam iekšējam tēvišķās aizsardzības sākumam.

Tēva funkcijas samazinājums mūsdienu sabiedrībā novedis pie tā, ka šodien pirms apzinātas partnera meklēšanas stadijas ir daudz neapzinātāks meklēšanas aktivitāšu veids, ko var izdalīt kā meklēšanas nulles stadiju. Mēs to nosaucām par miesisku. Runa ir par mērķtiecīgi bezpersonisku procesu, cilvēka seksuālo vajadzību apmierināšanu, kaut gan par pilnīgi bezpersoniskām šīs attiecības nekad nekļūst. Jebkuriem, pat pašiem īslaicīgākajiem kontaktiem starp vīrieti un sievieti ir neaptverams dziļums. Nenobriedušam cilvēkam šī dziļuma noliegšana ir vienīgi mēģinājums aizstāvēties no bailēm tikt atraidītam un no neskaidras sajūtas par savu nekompetenci attiecību jomā.

Nulles stadijas instinktīvā būtība tomēr sevī ietver arī pilnībā noteiktu garīgo mērķi: atrast savu patieso otro pusīti ar “seksuālās testēšanas” palīdzību. Miesiskā meklēšanas stadija ir izplatīta ne tikai jauniešu vidū, bet arī starp citām vecuma grupām, kad cilvēki tieši vai netieši ir aizņemti ar “dzīves biedra” meklēšanu.

Meklēšanas stadijā atgriežas arī visi tie, kuri ir cietuši sakāvi attiecībās, kā arī precēti vīrieši un precētas sievietes, kuri pārdzīvo ģimenes, vecuma un citas personības krīzes. Vīrieši un sievietes, kuriem nav sava pāra, dzīvo meklēšanas stadijā, ne vienmēr pilnībā apzinoties to. Apmātība ar partnera meklēšanu zināmā mērā ir personības nenobrieduma pazīme.

Meklēšanas stadijā bieži tiek noslēgtas laulības un dzimst bērni. Taču, lai nonāktu pie harmoniskām attiecībām, ar vienu vienīgu meklēšanas procesu nepietiek. Meklēšanas procesa dalībniekiem galvenais mērķis ir atzīšana, kas ir svarīgs attiecību emocionālais komponents. Tikko kā atzīšana ir notikusi, attiecības pariet nākamajā, daudz augstākā attīstības stadijā.

Iepazīšana

Iepazīšanas stadijā attiecību būtība ir tāda, ka vīrietis un sieviete viens otrā iepazīst savu iekšējo vīrieti un sievieti.

Satikšanās ar cilvēku, kurš pietiekošā mērā atspoguļo mūsu personības iekšējā vīrieša un sievietes īpašības, rada īpašu sajūsmu. Tas ir visiem labi zināmais iemīlēšanās periods, kuru analītiskā rakursā var izskatīt kā veiksmīgi “izveidojušās projekcijas” brīdi.

Šajā stadijā partneri viens otrā pirmo reizi patiešām atrod un atpazīst savas dvēseles vīrišķo un sievišķo daļu. Vīrietis atrod savā iemīļotajā viņam nozīmīgus savas iekšējās sievietes vaibstus, bet sieviete savā izredzētajā saskata nozīmīgus sava iekšējā vīrieša aspektus, kas ir svarīgi viņas sievišķības attīstībai.

Būtiski ir tas, ka no sākuma uz partneriem “izveidojas” vīrieša un sievietes projekcijas ideālie aspekti. Bet attiecībām turpinoties un attīstoties, “izveidojas” aizvien vairāk un vairāk traumatiskas animas (sievišķās daļas vīrietī) un animusa (vīrišķās daļas sievietē) epizodes, kas vispirms prasa dziedināšanu.

Tas ir tāpēc, ka savā iekšējā pasaulē partneri ar kosmisku precizitāti satur pietiekoši daudz viens otram piemērotu gan ideālu, gan arī traumētu vīrišķā un sievišķā fragmentu. Līdz ar to katra neatgriezeniska šķiršanās norāda uz to, ka partnera personības “atspoguļošana” šajā stadijā kļūst bezjēdzīga viņu savienības uzturēšanai. Citiem vārdiem sakot, viņi pārstāj būt viens otra atspulgs, jo personības struktūra vienam no viņiem mainās ar ātrumu, kas atšķiras no otra mainīšanās ātruma.

Pasakās iepazīšana (iemīlēšanās) atbilst tam sižeta brīdim, kad notiek skaisto varoņu satikšanās. Iemīlēšanās, ko parasti simbolizē maģiska, brīnumaina varoņu iepazīšanās, ir tikai sākuma, starta brīdis attiecībās. Pasaku un mītu valodā kolektīvās apziņas pieredze saka mums, ka vīrietim un sievietei nepietiek tikai satikties, lai noslēgtu harmonisku savienību. Tāpēc iemīlējušos varoņu harmoniskajā kopā būšanā drīz vien ielaužas graujošs spēks, bet labie pasaku tēli agri vai vēlu viņiem norāda ceļu šo šķēršļu pārvarēšanai. Tāpēc mīlētājiem vienmēr jāiziet cauri veselai virknei pārbaudījumu, kas nozīmē nepieciešamību iziet cauri veselai attiecību posmu virknei.

Vajadzību apmierināšana

Iepazīšanas stadiju nomaina neapmierināto vajadzību piepildīšanas stadija. Tas ir iekšējo traumu izdziedēšanas posms, to “garām palaisto” personības attīstības posmu, kur partnera kā bērna vajadzības netika apmierinātas vai tika apmierinātas daļēji, kā dēļ radušies noteikti psiholoģiski deficīti un “iztrūkumi Es personībā” (G. Ammon).

Šo vajadzību starpā ir arī agrīnās bērna beznosacījumu mīlestības vēlmes (mīliet mani tādu, kāds es esmu), kad mazulim ir nepieciešama pilnīga un absolūta pieņemšana, sapratne, savlaicīgas rūpes un līdzdalība.

“Iztrūkumi Es personībā” var skart gan ķermeniskās, gan radošās, gan arī citu vajadzību sfēras. Vajadzību apmierināšanas stadijā vīrietis un sieviete no partnera neapzināti un kaislīgi gaida pret sevi vērstu tādu rīcību, darbību un jūtas, kuras viņi nav sagaidījuši vai ir saņēmuši nepietiekamā daudzumā bērnībā no saviem vecākiem.

Pasaku simbolikā tā ir cīņa ar tumšajiem personības aspektiem par sievišķās dabas, pilnas dziedējoša spēka, atbrīvošanas brīnumu. Citiem vārdiem sakot, lai atbrīvotu pasaku skaistuli – augstākās sievišķības dārgumu – ir jāpārvar viss iekšējo nepilnību komplekss, kas atrodas vīrišķās un sievišķās sākotnes traumatiskajā daļā.

Aizsargājošās vīrišķās funkcijas un atjaunojošā sievišķā spēka resursu trūkuma gadījumā partneriem šajā periodā var rasties depresija, psihosomatiski traucējumi un neveselīgi pārtraukumi attiecībās.

Ja vīrietis un sieviete tiek pāri vajadzību apmierināšanas stadijai, spējot piepildīt “iztrūkumus Es personībā” (saņemot nepieciešamo atzīšanu no partnera un viņa ģimenes puses, kā arī gūstot panākumus sociālajā sfērā vai tieši strādājot ar izmaiņām personībā utt.), attiecības pāraug citā līmenī – apmaiņas stadijā.

Apmaiņa

Apmaiņas stadijā lielā mērā notiek atbrīvošanās no projekcijām. Partneriem rodas spēja vienam otrā ieraudzīt reālus cilvēkus, nevis savu labo īpašību iekšējās lauskas, nepilnības vai fragmentāras ģimenes figūras no bērnības. Relatīvi autonomi un veseli, pamatā atbrīvojušies no atkarības, partneri tagad pilnīgi dabiski papildina viens otru, izbaudot katrs savu vērtību savās un otra cilvēka acīs.

Šajā stadijā šķiršanās nav pārāk sāpīga, bet kopīgā izaugsme kļūst daudz produktīvāka, kā nekad agrāk. Vīrietis un sieviete apmainās ar savām specifiskajām rakstura īpašībām: viņš viņai dod savu spēku un aizsardzību, viņa viņam – dziedējošu atbalstu un rūpes.

Iekšējā savienība starp vīrišķajām un sievišķajām personības daļām šajā attiecību posmā jau ir noslēgta un nes augļus. Sakrālais vīrišķais un sievišķais spēks jebkurā no partneriem ir pietiekami savienojušies, un kā universāls ģenerators iekšējā pasaulē sāk “izstrādāt” personības laimei un attīstībai nepieciešamo enerģiju. Tas ir nobriedušu partneru veselīgas garīgās neatkarības noslēpums.

Pasakās tas ir noslēgums, kad daudz pārcietušie varoņi apvienojas ģimenē. Ārējā pasaule jau vairs neslēpj nopietnus draudus viņu attiecībām, un viņu savienībai ir raksturīgi kontaktēties ar sociumu kā vienam veselumam.

Attiecības šeit atšķiras ar veselīgām robežām starp pāri un apkārtējo pasauli, precīzu fiziskā laika uztveri, reālu partneru atbildību vienam pret otru un pret ārējām izpausmēm. Šeit pastāv vislielākā iespēja veidot savu dzīvi un dzīvi ap sevi saskaņā ar saviem nodomiem un sapņiem, būt par iemeslu visam notiekošajam, būt pašam.

Atdošana

Apmaiņas attiecību nākamajos posmos notiek milzīgu iekšējo resursu uzkrāšana un vēlme dalīties ar savu spēku un pieredzi, dāvāt mīlestību un pāri palikušo dzīvības enerģiju ne tikai vienam otram, bet arī pasaulei. Tāpēc konkrētā attiecību stadija tika nosaukta par atdošanas posmu. Attiecību attīstībā tik augsts pakāpiens nav obligāts rādītājs, ka ir sasniegts noslēguma posms vīrieša un sievietes kopdzīvē, kaut gan tā ir būtiska garīga virsotne. Ja jaunas attiecības uzsāk nobrieduši vīrietis un sieviete, viņi atdošanas posmā var nokļūt jau uzreiz.

Nonākot pāra, kuri ir sasnieguši šo pakāpi, emocionālajā atmosfērā, cilvēki jūtas “kā mājās”, viņu klātbūtnē daudz spilgtāk sajūtot paši savu vērtību un no šīs saskarsmes saņemot grūdienu tālākai attīstībai. Turklāt tas notiek neatkarīgi no tā, vai šī mijiedarbības procesa līdzdalībnieki to apzinās vai nē. Atdošanas posmā attiecības atšķiras ar spēju nobriedušam pārim automātiski harmonizēt apkārtējo pasauli, mainot to attīstības virzienā, radot jauno un translēt to uz ārpasauli. Simboliskā valodā pasakās tas atbilst brīdim, kad savienojušies laimīgā savienībā varoņi beigās iegūst apsolīto karaļvalsti: tiek noslēgta laulāto savienība, pasaku līgavainis un līgava kļūst par Karali un Karalieni. Analizējot attiecību attīstības posmus, viegli var saskatīt, cik varens dziedniecisks spēks piemīt pašam savstarpējo attiecību garīgās attīstības procesam kā vīrietim un sievietei, tā arī viņu pēcnācējiem.

Svarīgi piebilst, ka nereti laulāto pāru attiecībās ir raksturīgi vairāki posmi uzreiz. Nosacīta attiecību evolūcijas procesa dalīšana posmos ir ērts veids analīzei un pārdomām par šo procesu, bet dzīvē tas norit tāpat, kā augiem ziedot: kāds jau ir uzziedējis, bet kāds cits tikai sāk ziedēt; tomēr ir kāds brīdis, kad mēs varam vienlaicīgi redzēt gan vienu, gan otru augu ziedus.

* Avots: ranibu.ru;

* No krievu valodas tulkoja Ingūna Paupe;

* Korektore: Liene Lāce