Lasītava

Skatīt pēc:
Datuma Popularitātes
W836_theravada-buddhism-1769592_1280 Square81_10640_554866707896864_2057411988_n
Pašizziņas prakses

Apzinātības aksiomas

Čarlza Tarta intervija ar Šinzenom Jang

 

Čarlzs Tarts – psiholoģijas doktors, izcils apziņas un tās patiesā stāvokļa pētniecības zinātnieks, viens no transpersonālās psiholoģijas “patriarhiem”, viens no meditācijas zinātniskās pētīšanas pionieriem.

Šinzen Jang – apziņas meditācijas autoritatīvs pasniedzējs, meditācjas neirobioloģisko pētījumu konsultants, sistēmas “Unified Mindfulness” radītājs, grāmatu “Apgaismības zinātne” un “Dabiska atbrīvošanās no sāpēm” autors.

Viena no lielākām problēmām ir tā, ka mēs pa īstam nespējam koncentrēties. Lielāko daļu spēku mēs zaudējam lēmumos un ieskatos, pēc kuriem cenšamies vadīties visu mūžu. Pārāk daudz kas dala mūsu uzmanību un novirza no tiem mērķiem, kam tā būtu jātērē. Mēs palaižam garām lielu daudzumu svarīgu un smalku sajūtu un intuitīvu izpratni, jo neesam trenejušies “klausīties” kluso, ātri plūstošo, mazāk pamanāmo sava prāta, emociju un ķermeņa daļu.

Koncentrācijas meditācija, kur mēs neatlaidīgi cenšamies fokusēties uz tiešo pārdzīvojumu izvēlēto aspektu, un meditācijas izpratne, kur mācāmies novērot mūsu ātri plūstošo tiešo pārdzīvojumu plūsmu, nepazūdot kādos ierobežotos pārdzīvojumu aspektos, ir ļoti vērtīgi mūsu dzīves kvalitātes paaugstināšanai. Vēl svarīgāka ir to funkcija, pavadot mūs ārpus ikdienišķās dzīves un personības rāmjiem.

Daudzu gadu garumā esmu praktizējis dažādas meditācijas formas, sākot un pārtraucot, bet nekad neesmu bijis tajā veiksmīgs. Reizēm pa jokam (un arī ar skumjām) es saucu sevi par meditāciju sarežģītības ekspertu, jo esmu ieguvis tik lielu pieredzi, tomēr mans prāts turpina mūkt projām tā vietā lai, paliktu fokusēts.

1986.gadā es satiku izcilu cilvēku, kura lekcijas un praktiskās nodarbības radikāli mainīja manu attieksmi un motivāciju pret meditāciju. Pateicoties doktarantūras gadiem austrumu releģijā un filozofijā, Šinzen Jang ir intelektuālās zināšanas, kas spēj savienot aizu starp austrumu kontempelatīvām tradīcijām un mūsdienu rietumu prātu. Tomēr svarīgāk ir tas, ka daudzus gadus viņš pavadīja Austrumos kā mūks un dažādu budistu prakses novirzienu students, un var runāt no savas personiskās pieredzes un ne tikai no konceptuālo zināšanu punkta. Viņš galvenokārt pasniedz meditācijas metodi, kas ir pazīstama kā vipassana  jeb ieskats meditācijā. Tā ir sena tradīcija no Dienvidsaustrumu Āzijas. Tās mērķis – pārveidot meditācijas praksi par pilnvērtīgu attīstības ceļu, un ne tikai kā “austrumu eksotiku” rietumu cilvēkam.

Čarlzs Tarts

Šinzen Jangs: Praksē balstos uz vairākām aksiomām, kuras manuprāt iemieso meditācijas bāzes principus. Pirmā aksioma –  “uzmanības aksioma” - apziņas skaidrība ir labāka par tumsu. Cilvēks saka: “Es sajūtu dusmas». Šis cilvēks spēj atšķirt dusmas no brīža, kad viņs nedusmojas. Bet var pievienot vēl vairāk skaidrības un pateikt: “manī, šīs situācijas sakarā, parādās vairāku negatīvu domu virkne, un sajūtas, kuras radās ķermenī”. Vienas teikuma - “es dusmojos’ vietā - parādās konkrētums attiecībā uz to, kādas domas un sajūtas veido dusmu sajūtu.

Čarlzs Tarts: Iznāk, ka viens no veidiem kā saprast to, ko mēs saucam par skaidrību – ir pilna uztvere, precīzums. Tomēr jums var pajautāt: kā jūs zināt, ka lielāka skaidrība patiešām attiecas uz to, kā tas notiek patiesībā? Kas ir skaidrāka uztvere, un kas – fantāzija attiecībā uz uztveri? Dusmas ķermenī var sasprindzināt muskuļus, un tā vietā, lai labāk sajustu sajūtas muskuļos cilvēks sasprindzinājuma sēļ sāk fantazēt. Kur tiek novilkta šī robežā?

Šinzen Jangs: Varu atbildēt no personiskās pieredzes, ka meditācijā mēs vienkārši cenšamies labāk saprast visu to, kas tiek uztverts kā reāls. Atšķirībai starp fantāziju un realitāti nav milzīgas nozīmes.

Čarlzs Tarts: Jūs nupat kā tūkstošiem filozofu likāt zārkā pagriezties uz otriem sāniem.

Šinzen Jangs: Meditācija nav līdzīga tam procesam, kas notiek filozofijā un zinātnē. Tai ir  citi uzdevumi: iepazīt jūsu iekšējo procesu patiesību. Un pat tad, ja tie ir “iluzori” procesi, jūs cenšaties iegūt vairāk informācijas par šo ilūziju konkrētumu. Meditācijai ir mērķis: ļaut cilvēkam izdzīvot ķermeņa un prāta procesus, neaprobežoties ar tiem un nenokļūstot to žņaugos.

Meditācijā jūs vērojat ķermeni un prātu tā, it kā tie tiktu uztverti katru jaunu mirkli. Un ja tie nokļūst ilūzijās, tad jūsu uzdevums ir reāla laika robežās izsekot to, kā izvēršas šī ilūzija, kā tā rodas un paiet. Nav uzdevums tikt no tās vaļā.

Otrā aksioma – “līdzsvars”, jeb pieņēmums par to, ka nav jēgas noturēt vai bloķēt ķermeņa un prāta procesus. Mēs parasti tieši ar to nodarbojas - noturam un bloķējam, apziņas tekošos procesus, un tas atnes pārdzīvojumu ierobežojumus un ciešanas.

Trešā aksioma – “realizācija”. Tā paredz, ka ja mēs praktizējam atbilstoši pirmām divām aksiomām, tad mūsos sāks notikt svarīgas izmaiņas. Savā maksimālā stāvoklī tās radīs spēcīgus pārdzīvojumus, pēc kuriem viss jau būs pavisam citādi: mēs pārstāsim sevi sajust ieslēgtus ķermeņa un prāta procesos.

 

Poza ķermeņa un prāta nomierināšanai.

Šinzen Jangs: Meditācijas poza ir saistīta, ar prāta un ķermeņa mieru. Būtībā - tas pats, kas spēja koncentrēties un fokusēt uzmanību. Koncentrēšanās ir kā mikroskops. Mēs virzām šo mikroskopu uz ķermeņa un prāta procesiem, un vērojam tos. Ta kā, ja jūs sēžat “ideālā” pozā, tad jums patiešām būs vieglāk nomierināt un iesakņot ķermeni un prātu, un tajā pat laikā uzturēt modrību.

Izzināšanas procesu var sākt bez “mikroskopiskā” līmeņa apziņas stāvokļa, un tāpat arī neizmantojot kādas konkrētas pozas. Es zinu skolotājus, kuri piedāvā praktizēt meditāciju ikdienas aktivitāšu kontekstā. Šo metodi reizēm sauc par sukkha vipassana, jeb “sausā” uzmanības meditācija. Tajā tiek izmantots tikai  “sausā” apzināšanās, kura netiek “mitrināta” ar koncentrēšanās stāvokļu svētlaimi.

Čarlzs Tarts: Man ir pieredze ar “sauso” apzināšanos, saistībā ar gurdžievsku tradīcijām, kuras māca attīstīt sevis atcerēšanos, klātesamības īpašību šeit un tagad, vienlaicīgi apzinoties ķermeņa un psiholoģisko esību. Tam patiešām nav nepieciešamas kādas speciālas pozas, to veic ikdienas plūsmā.

Šinzen Jangs: Jā, arī  dažas tradicionālas mācības runā par to, un ne tikai tajās, kurus nosaucāt par netradicionālām.

Čarlzs Tarts: Uzskatu, ka abas metodes ir nepieciešamas un viena otru papildina.

Esmu iemācijies aktivizēt noteiktu apzināšanās tipu caur pašuztveri intensīvā darbu straumē. Tas ir kā iemācīties balansēt uz ātri kustošas virsmas. Kad es tā praktizēju, tad tas notiek paaugstinātas aktivitātes laikā. Šis pašatcerēšanās veids parasti nedod man iespēju piekļūt ļoti smalkiem ķermeņa un prāta procesiem, kaut arī tie var, protams, norisināties fonā un gala rezultātā iespaidot manus pārdzīvojumus uz virsmas.

Kad es praktizēju tradicionālo vipassanas meditāciju, smalkie procesi ir daudz vairāk pamanāmi, jo tos neaizsedz ikdienas aktivitātes un troksnis. Tajā pat laikā, apzināšanās izpratne daudz smalkākos līmeņos var kļūt problemātiska. Piemēram, domu līmenis,  kurš var nebūt pamanāms ikdienā, tad var tikt uztverts kā īsta vētra.

Šinzen Jangs: Jūs pacēlāt dažas ļoti interesantas tēmas. No šejienes mēs varam aiziet dažādos virzienos.

Speciālā meditācijas poza – ir poza, kura palīdz  modrības noturībai. Jebkura poza, kur šīs īpašības arī ir klātesošas - ir piemērota poza. Jebkura poza ir derīga tik daudz, cik tā uztur stabilitāti un uzmanību. Muguras vertikāle izmanto nervu galus, kuri saistīti ar smadzeņu retikulāro formu tādejādi uzturot smadzeņu aktīvo režīmu. Ja ļausiet pozai mainīties, tad tas fizioloģiski iespaidos jūsu uzmanības kvalitāti.

No otras puses, ir vajadzīga poza, kura ne tikai vienkārši dotu mundrumu, bet arī reālu iesakņojuma sajūtu. Pirms II pasaules kara Japānā sākās pētījumi par meditācijas fizioloģiju. Muskuļu elektromiogrāfija parādija rādītājus, kas līdzinās tiem, kurus iegūst miega laikā! Kopumā - būtība ir tā, lai poza vienlaicīgi ļautu piekļūt mieram un uzmanībai. To var sasniegt arī sēžot uz krēsla.

 

Prasmīga sāpju pārdzīvošana

Šinzen Jangs: Es aprakstīju prakses tradicionālās pozas kā noturīgas un ērtas, bet iespējams, ka tam, lai jūs pārstātu izjust diskomfortu būs nepieciešami gadi.

Kad atrodaties kādā no pozām, jūs pamazām sākat just diskomfortu. Bet ievērojiet, ka ciešanu sajūta diskomforta dēļ rodas viļņveidīgi. Reizēm, kad parādās nozīmīgs pārdzīvojums diskomforta pakāpe nav mainījusies, bet jūsu attieksme gan mainās, jo «pieķeršanās» un “pretošanās” svārstās no mirkļa uz mirkli. Fiziskas sajūtas kājās nav ciešanu sajūta, to rada psiholoģiskā atkarība.

Lielāko šī laika daļu pavadāt sasprindzinājumā pretojoties sajūtu straumei, bet ja jūs meditējat pietiekami ilgi, pretošanās pati par sevi atslābinās, kaut arī tikai uz īsu brīdi.

Vēlāk jūs atklāsiet, ka fizisko sāpju izpratne var tikt izplatīta arī uz psiholoģiskām sāpēm. Ciešanas sastāv no diskomforta un pretošanos šim diskomfortam.

Čarlzs Tarts: Kā ir ar “nevajadzīgām” sāpēm, tad, kad meditācijas laikā mums liek uzģērbt audeklu maisus? Krekli no asas vilnas, kurus izmantoja viduslaiku kristiešu mistiķi. Tas palielina sāpes.

Šinzen Jangs: Sāpes darbojās divās plaknēs. Ja tās pārdzīvo prasmīgā veidā, sāpju “enerģija” sašķeļ mezglus, mūsu būtības smagās daļas. Tas attiecas gan uz fizioloģiskām, gan psihologiskām sāpēm. Tomēr, ja sāpes pārcieš nemākulīgi, tad tās darbojas pretējā virzienā, veidojot vairāk “mezglu”, padarot cilvēku daudz cietāku un ievainojamāku.

Iznāk, ka sāpēm nav nekādas priekšrocības. Tās var radīt gan jaunus blokus gan izjaukt vecos. Viss ir atkarīgs no jūsu spējas tās pārdzīvot. Nav būtiski, lai tiktu izciestas pēc iespējas lielākas sāpes, būtiski ir attīstītu prasmes, kuras jums ļautu paņemt maksimāli daudz pašizaugsmei no jebkuras situācijas.

 “Prasme” nozīmē spēju nedaudz skaidrāk apzināties un nedaudz vairāk pieņemt tās, kā tās bija parasti. Kad jūs sagaidāt nelielas sāpes ar lielu uzmanību un pieņemšanu, tās darbojas uz jums daudz labāk, kā tad, ja jūs cietīsit spēcīgas sāpes ar saērcinājumu un nepieņemšanu. Par to lieliski pateica kristiešu mūks Tomas Mertons. Formulēšu to saviem vārdiem, “ka viņš kļuva par mūku ne jau tāpēc, lai ciestu vairāk kā citi cilvēki, bet gan lai ciestu daudz efektīvākā veidā”.

 

Mācoties atslābināties

Čarlzs Tarts: No savām atskaitēm par meditācijām es pamanīju, kad praktizējot un apzināti virzot uzmanību uz ķermeni, pirmās lietas, ko pamanu ir sasprindzinājuma modelis. Reizēm atpazīstot šo modeli var atslābināties un automātiski līdzsvarot sasprindzinājumu, bet reizēm ne. Tas atkarīgs no vairākiem apstākļiem.

Šinzen Jangs: Domāju, ka ir divi veidi kā mācīties atslābināties, jo ir divi kvalitatīvi atšķirīgi veidi, kā cilvēks var atslābināties. Atslābināšanās “no lejas uz augšu” un atslābināšanās “no augšas uz leju”. “Augša” nozīmē virspusējā apziņa, “apakša” nozīmē dziļa bezapziņa. Atslābināšanās no augšas uz leju – ir tas, ko lielākā daļa cilvēku saprot domājot par atslābināšanos. Tā ir apzināta atslābināšanās, , kad jus piepūlāties, lai atslābinātos. Sēžot meditācijā, ir labi, izdarīt visu iespējamo, lai maksimāli atslābinātu visu ķermeni. Visbiežāk es cenšos sasniegt miera stāvokli visā ķermenī kopumā. Es to saucu par iesakņošanās stāvokli. Piemēram, es pamanu, ka meditējot pleci ir pacēlušies uz augšu, un apzināti ļauju tiem nolaisties atpakaļ.

Taču šis atslābināšanās veids ir ierobežots, kaut arī derīgs, jo ir daudz sajūtu ķermenī, kurus apzināti atslābināt neizdodas. Piemēram, intensīvas sāpes, kad traumējāt kājas lielo pirkstu. Pie šīs traumas jūs nevarat izpildīt vingrojumus ar progresīvo relaksāciju un apzināti nomierināt sajūtas. Ko darīt, ja jūs ievainojāt ego? Šādiem pārdzīvojumiem vērtīgi ir iemācīties otro atslābināšanās veidu, kurš ir “no apakšas uz augšu”.

Tam ir sakars ar sasprindzinājuma iemeslu, kurš atrodas tālu aiz apziņas kontroles. Kā var atbrīvot sasprindzinājumu, kurš atrodas aiz apzņas centienu robežām? Atslābināšanās no apakšas uz augšu – tās ir attiecības. Vērojat sasprindzinājumu ļoti, ļoti uzmanīgi. Jūs skaidri nosakāt tā atrašanos, formu, garšu, izmaiņas ātrumu un tā tālāk. Jūs turpināt sajust šīs sajūtas skaidrībā un pieņemšana.

Jebkurš sasprindzinājuma modelis ir pavadonis bezapziņas pasaulē. Raugoties uz sasprindzinājuma pieplūduma rajonu  ar “pieaugušā” skatienu palīdzēs jūsu bezapziņas līmenī maza bērna un dzīvnieku prātā atsiet to “mezglus”. Sasprindzinājuma modeļi sāks brukt paši no sevis. Paradoksālā kārtā, pats ātrākais ceļš pie tā, lai tie tiktu nojaukti – pārstāt tos žēlot. Pretošanās attiecības, kad jūs gribat no tām tikt vaļā, rada pats savus slēptos sasprindzinājuma mezglus. Lai patiešām dziļi atslābinātos jums vajag mācīties prasmīgi vērot sasprindzinājumu, nevēloties tos izšķīdināt.

 

Patstāvīgums: ceturtā aksioma

Šinzen Jangs: Man patīk meditācijas apmācību sakārtot vairākāa bāzes aksiomās par kurām jau minēju. Ir arī ceturtā aksioma, kuru es saucu par “patstāvīguma principu”. Pilnīgi iespējams, ka ķermeņa un prāta procesu novērojumu rezultātā radīsies kaut kādas reakcijas – bailes, svētlaime, garlaikošanās, satricinājums utt. Šīs reakcijas pašas ir ķermeņa un prāta procesu daļa, un tas nozīmē, ka tās ir jāpēta ar līdzīgu izpratni.

Piemēram, jūs man stāstījāt, ka sākat skumt un dusmoties, kad cenšaties vērot sasprindzinājumu. Novērojiet skumjas un dusmas! Tās var parādīties tikai caur divām “durvīm”. Viena no tām ir domāšana, tās ir idejas, koncentrēšanās, tēli, iekšējais monologs. Otras – ķermenisko sajūtu durvis, tās ir visas tās jūtas un sajūtas, kuras rodas ķermenī. Vērojiet domāšanas zīmējumu, ritmu un izkārtojumu atbilstošu sajūtu ķermenī. Sākumā jūs novērojat sasprindzinājumu, un kā reakciju – sajūtat skumjas un dusmas. Vienkārši pielietojiet pirmos divus principus pie visa, ar ko saskaraties. Tajā arī ir patstāvīguma princips.

 

Domas nav ienaidnieki

Čarlzs Tarts: Varu teikt, ka meditācija man “izdodas”, kad kaut vai daļēji es atrodos kontaktā ar ķermeniskām sajūtām, un “neizdodas”, kad es apjūku domu vai tēlu straumē. Protams, ka lielā mērā tas notiek pārāk skarbā superego dēļ, bet uz šo brīdi man nav daudz labāka veida kā to izprast.

Šinzen Jangs: Uzlikt sev enkurus ķermeniskās sajūtās ir praktiska pieeja. Daži vipasanas skolotāji pasvītro, ka ķermeniskās sajūtas ir vienīgais nozīmīgais rajons, lai to pētītu. Citi skolotāji saka, ka ir jēga vērot jebkuras norises ķermenī un prātā, ieskaitot domas, skaņas, tēlus u.c. Var teikt, ka vipassanas pasaulē eksistē divi pamatvirzieni. Viens virziens – palikt ar ķermeniskām sajūtām kā galveno novērošanas objektu, otrs – novērot visas sešas sajūtas vienādā mērā. Starp citu, sestā sajūta – tā ir domāšana.

Viennozīmīgi, domas nav mūsu ienaidnieki. Jūsu ienaidnieks – ir skaidrības trūkums no mirkļa uz mirkli attiecībā uz to, kā domas parādās un pazūd. Domas, kā arī ķermeniskās sajūtas – ir tik dabiska dabas straumes daļa.

Meditācijā rodas brīdis, kad jūs sākat sajust, ka domu daba – tā vienkārši ir neaizstājama vibrācija. Un tad izrādās, ka nav jāapstādina domāšanas process, lai meditētu.

Domāšanas process barojas no bezapziņas patīkamām un nepatīkamām smalkām sajūtām, kurus mēs parasti neapzināmies. Kad mēs aizvācam nezināšanu, kas saistīti ar domāšanas procesu, tad varam ievērot patīkamā smalko “garšu”, kuri mūs pārvalda caur domāšanu, kā arī nepatīkamā smalko garšu, kurš virza mūs domāt. Bezapziņa un pieķeršanās šīm jūtām pārvērš tās “degvielā”, kura bez žēlastības kurina prātu. Kad jūs kļūstat spējīgi atklāt šīs sajūtas un līdzsvarā tās izdzīvot, atkarībā no procesa, domāšana tiek pārtraukta. Prāts turpina domāt, tomēr tas vairs nav “grūdienveidīgi”, bet gan “garīgās intuīcijas” režīmā. Baudiet realitati, bet neaizrijieties ar to.

Tāpēc daži skolotāji tādu akcentu liek uz darbu ar ķermeniskām sajūtām, ka ķermenis var kļūt par sava veida “paaugstinātas jūtības ekrānu”, uz kuru visi līdzīgie smalkie jūtu izķēmojošie veidi var vieglāk tikt atpazīti un “sajusti”.

 

Vai es to daru pareizi?

Čarlzs Tarts: Kad es iemiegu jeb, kad mana uzmanība aizpeld, tad es iegūstu lielākus rezultātus, ja vairāk spēkus virzu uz koncentrēšanos. Dažreiz tas noved pie konflikta. Es sev saku: “Vieglums attieksmē pret darbu ar uzmanību – tas ir vienkārši slinkuma racionalizēšana, ciešanu klātneesamība meditācijā. Skaidrs, kāpēc es nevirzos uz priekšu praksē! Man patiesībā vajadzētu vairāk koncentrēties”. Es atceros, kā lasīju par japāņu meditācijas praksi dzadzen, kur teikts, ka ja jūs nopietni praktizējat, tad sviedri līs straumēm pat ziemas laikā! Vai ir pareizi būt maigam un visu atļaujošam, vai arī vajag saņemt sevi rokās un censties koncentrēties?

Šinzen Jangs: Man šķiet, ka svarīgi ir aiziet no konflikta un saprast, ka meditācijā nav absolūti patiesu lietu. Katrs jūt kaut kā savādāk. Es zinu, ka līdzīgi jautājumi cilvēkiem jauc galvas. Lielākā daļa cilvēku mācās meditāciju tāpat kā mazulis mācās staig;at. Mazulis gāžas uz vienu, uz otru pusi, bet pakāpeniski iegūst līdzsvaru.

Līdzīgu jautājumu reiz uzdeva arī Buddam. Viņš atbildēja, ka meditēt vajag līdzīgi kā skaņojot mūzikas instrumentus. Nedrīkst pārāk piegriezt stīgas, bet nevar arī tās pārāk atlaist. Tikai kaut kas pa vidu dos pareizo skaņu. Atrodiet sev tādu kombināciju starp “piespiest” un “atlaist”, kura strādās jūsu labā.

Ir vēl viena stratēģija par kuru es uzzināju no kādas tibetiešu tradīcijas. Jūs praktizējat pastiprināti koncentrējoties desmit minūtes vai pusstundu, bet pēc tam līdzīgā laika periodā - maigi un atbrīvoti vērojat. Pēc tam no jauna ar piespiešanos, pēc tam viegli vērojot, un tā tālāk.

Ja jūtat miegainumu, tas nozimē, ka ir laiks piespiest. Ja jūs atklājat, ka esat sasprindzinājies, tātad pienācis laiks atlaist un noturet fokusu viegli un atslābināti. Ko tieši jūs darīsiet – būs atkarīgs no situācijas. Var to nosaukt par “allopātisko” pieeju – mēs vienkārši secīgi atrodam risinājumu katram nākamajam uzdevumam.

 

Atrast Dievu

Šinzen Jangs: Ko darīt ar sāpēm un diskomfortu, un kāda saistītba dibena sāpēm ilgstoši sēžot uz spilvena ar Dieva ieraudzīšanu.

Ir daudz aprakstu meditācijas procesam, un daudz tehniku tā sasniegšanai. Mūsu laikā pat daži budistu skolotāji runāja par “Dieva sasniegšanu”! Patiesībā tam, ka es lietoju vārdu “Dievs”, ir gadījuma raksturs, un tieši tāpat mēs varam izmantot izteicienu “sadzīves pamats” vai “dabikais stāvoklis”.

Kad jūs mācāties pārdzīvot ķermeniskās sajūtas ar līdzsvarotām attiecībām, jūs atmetat ieradumu “saspringt”. Tas ir pats agrākais “sasprindzinājums”, kuru mēs mācamies. Kad bērns izaug un sāk domāt, ieradums sasprindzinātis izplatās arī uz domāšanu. Pakāpeniski ieradums mikroskopisku sasaldēšanu ik sekundes izplata uz notiekošo visās sešās “uztveres durvīs”: dzirdē, redzē, smaržā, garšā, sajūtās, domāšanā. Tas traucē mums sajust notiekošo dabas strāvojumu daļu.

Sāciet no jebkuras sajūtas, vai tā ir patīkama, nepatīkama vai neitrāla. Vērojiet to, un pakāpeniski jūs iemācīsieties tikt vaļā no ieraduma bloķēt apziņas straumi, atradīsieties bāzes līmenī, tur, kur šis ieradums pirmajā brīdī uzradies. Drīz vien jūs atklāsiet, ka varat domāt un “neiesaldēt”domāšanu, ka spējat skatīties un “neiesaldēt” vizuālo lauku. Visa apziņas plūsma pakāpeniski pieņem apļu izskatu, kuri izplatās pa ezera gludo virsmu. Notiekošajam visos uztveres kanālos piemīt  nevardarbības, spontānuma īpašība. Viss “vienkārši notiek”. Šī atbloķēšanas straume tāpat notiek tā radošā gara pamatā, kura rada visas pasaules parādības. Tā kā ir tiešā saikne starp to, lai vienkārši sēdot, vērot trapecveida muskuļa spazmātisko saraušanos, un Dieva ieraudzīšanu.

Pie tam, līdzīg vērojiet savu vēlmi sasniegt Dievu. Vērojiet to kā tās rodas un pazūd. Ir dažas lietas, kuras visai produktīvi novērot meditatīvā ceļā. Tajā skaitā – jūsu alkas pēc Dieva, vēlme pēc apgaismības. Ātrs veids kā iegūt tiešu pieredzi Dieva sasniegšanai – vērot to, kā atnāk un aiziet jūsu cenšanās iegūt šo pieredzi, kamēr jūs neatklāsiet pašas šīs vēlmes nespēju un nepastāvību. Tad šķēršļi realizācijai pazudīs un vēlamais stāvoklis pats sāks visā atrast ceļu.

Citiem vārdiem sakot, nevar pastiept roku un sasniegt apgaismību. Taču var aizvākt visu, kas tam traucē. Paradoksālā veidā galvenais šķērslis apgaismības iegūšanai – ir vēlme būt apgaismotam. Ja spēsiet līdzsvaroti novērot to, kā šī vēlme atnāk un aiziet, tad apgaismība – nav jau vairs aiz kalniem.

 

Apturēt pasauli

Čarlzs Tarts: Formālā praksē jūs sēžat drošā vietā un tāpēc visu savu uzmanību varat vērst uz iekšējiem procesiem un pētīt aspektus prāta fundamentālai dabai. Varu tikai iedomāties, kā ir uzlaboti līmeņi vipassanas praksē, kad jūs ejat pa ielu, apzinoties eksistences pārejošo dabu, un pie tam spējat nepakļūt zem smagās mašīnas.

Šinzen Jangs: Mums piedzimstot veidojas “patība” tam, lai tiktu kaut kā galā ar dažādām dzīves situācijām. Jaundzimušajiem ir vāja “es” sajūta, un atbilstoši, viņi vāji orientējass visā ko pasviež dzīve. Pakāpeniski mūsu pašapziņa aug, bet tanī pat laikā attīstās ieradums šo esību “nostiprināt”. Bet ieradums nostiprināt esību bloķē dabas plūsmu, un noved pie ciešanām.

Pieaugšanas procesu no bērnības līdz pieaugušam vecumam var nosaukt par formēšanas procesa “nocietinot” jūtas sevi. Daži pieaugušie izlemj no jauna sākt augt, attīstoties no pieaugušā līdz superpieaugušam. Lai to spētu ir “jāatsaldē” jūtas sevī.

Pašā sākumā šī esība neko nespēj, kā vienīgi sēdēt, vai, iespējams, dziedāt. Pakkāpeniski tā mācās izpildīt daudz sarežģītākas darbības, piemēram, tīrīt sētu. Vēlāk tā mācās runāt, vadīt mašīnu, vadīt darba sarunas, un tā tālak. Tieši tāpat kā sākotnējā esība, šai jaunai esībai ir nepieciešams laiks, lai iemācītos dzīvot. Beigu beigās, jauna aktivitāte “nesastingusi  esība” ņem uz sev lielāko to procesu daļu. Un tā lieliski zina, kā nenokļūt zem smagās mašīnas.

Cilvēki var apmānīt sevi divejādi - “man jāsēž noteiktā pozā ar ideāli izliektu ķermeņa pozu lai meditētu”, un -“Man vipār nav jāsēž meditācijas pozā, jo es to praktizēju parastās dzīves laikā”.

Kā iepazīt savas meditācijas prasmes darbībā? Pārbaudīt, kā jūs spējat jebkurā brīdī pēc vēlēšanās apstāties. Ja jūs patiešām “dzībves procesa laikā’, tad jebkurā brīdī  varēsiet viegli spēsiet ieiet absolūti stabilā, nekustīgā stāvoklī.

 

* Avots: eroskosmos.org;

* No krievu valodas tulkoja Ingūna Paupe.

X

** Dārgais lasītāj!
Priecājamies, ka Tu baudi un dalies ar mūsu portāla lasītavas rakstiem.
Vēlamies vien atgādināt - zināšām bez prakses nav nekādas vērtības!
Apmeklē mūsu portāla notikumu Kalendāru , atrod sev piemērotāko un sāc praktizēt!

Library_page_screen_shot_2017-12-20_at_18.12.43
Pašizziņas prakses

10 būtiski atmošanās principi

Šajā nelielajā sarakstā esmu apkopojis dažus no svarīgākajiem pamatprincipiem, ko mācu savos semināros un dziedināšanās. Šis ir sākums. I...

13979
20. decembrī, 2017
Library_page_hk09bije0cc
Pašizziņas prakses

Kā nomainīt savas dzīves "filmiņu"

Domā, ka viss, kas notiek tavā dzīvē, jau sen ir izlemts debesīs, un tu to nekādi nespēj ietekmēt? Pazīstamais transerfinga realitātes te...

20539
15. februārī, 2016
1
Library_page_girl-waiting-for-lovers
Pašizziņas prakses

Joga dvēselei

JOGA DVĒSELEI – tie ir nelieli, bet ļoti nozīmīgi vingrinājumi, kurus esmu apkopojusi, balstoties uz Eriksona koučingu un geštaltterapiju...

5867
17. decembrī, 2015
Library_page_michael-shainblum_5-940x726
Pašizziņas prakses

Kāpēc esmu šeit?

/ 5 jautājumi, ko sev uzdot / Vai kādreiz esat domājis, kāpēc esat šeit? Kāda varētu būt jēga mosties katru rītu? Daļa no jūsu mērķa šei...

6685
26. novembrī, 2015
Library_page_photodune-7673995-beautiful-little-girl-enjoying-nature-s
Ķermenis & veselība

Visīsākais ceļš, lai uzlabotu veselību

No zinātniskā viedokļa veselība ir labākais no iespējamajiem stāvokļiem; optimālais, jeb -dzīvotspēja ar pozitīvu emocionālo tonusu. Fizi...

7398
11. septembrī, 2015
Library_page_original
Pašizziņas prakses

Vai iespējams vienmēr būt laimīgam?

Enerģijas trūkums – tā ir tuvojošos nelaimju un slimību pirmā pazīme. Ajūrvēdā teikts, ja cilvēks attīstās garīgajā dzīvē, tam jābūt redz...

7331
31. augustā, 2015
Library_page_image
Pašizziņas prakses

Es nepārtraukti daru, ko spēju, lai mācītos no katras pieredzes

Lai gan, manuprāt, mēs sliecamies koncentrēties tikai uz pozitīvo, tieši negatīvā pieredze ir tā, kas mums tiešām var palīdzēt. Mums tika...

5014
1. augustā, 2015
Library_page_11096611_848279421912174_7753644055807266370_n
Pašizziņas prakses

Sauciens no Viņas Puses

Kā saka mans sens draugs: "Dzīve ir iekārtota tā, ka vienā brīdī ir garlaicīgi, citā – bailīgi". Kaut kādā ziņā cilvēka dzīvi var salīdzi...

6188
1. maijā, 2015
Library_page_1238860_543114525762000_854984976_n
Ķermenis & veselība

Zemapziņa tic tam, ko jūs sakāt

Esmu sapratusi, ka lielākā daļa cilvēku nemaz nevēlas dzirdēt labas ziņas. Viņiem patīk sliktās, jo tās dod iespēju pažēloties par dzīvi....

21001
24. martā, 2015
Library_page_8380060-r3l8t8d-1000-15
Pašizziņas prakses

Pašpietiekamības manifests

... Es esmu atbildīgs par to, lai nepieņemtu to, kas mani ievaino. Es esmu atbildīgs par to, lai aizsargātos no tiem, kuri man kaitē. E...

8653
4. martā, 2015
Library_page_9-lies-tricked
Pašizziņas prakses

10 mīti, kam esam noticējuši

Ir laiks iemācīties ko jaunu, atmaskojot kā nepatiesus desmit apgalvojumus, ko vienmēr esam uzskatījuši par patiesiem.   1. Būt vienam n...

9060
7. februārī, 2015
Library_page_dog-sunset
Pašizziņas prakses

Garīgās mācības, ko var mācīties no suņiem

Vai esi kādreiz apjautis, ka Dievs (God) angļu valodā, lasot no otras puses, nozīmē Suns (Dog)? Suņi un vairums citu mājdzīvnieku spēj sa...

6994
17. janvārī, 2015
Library_page_guna_alex-namaste
Pašizziņas prakses

Mīlestības mācība - Tantra

Leģendas vēsta, ka tantriķu saieti vienmēr ir bijuši slepeni - kādā norunātā vietā ieradās cilvēki, veica tantriskas prakses, meditēja, b...

7562
5. novembrī, 2014
1
Library_page_10325712_662210477185737_6215411496030530408_n
Prāts & psiholoģija

Ja šķiet, ka viss iet greizi, vienkārši atcerieties šīs 8 lietas

„Es sēžu uz savas slimnīcas gultas, gaidot abu krūšu noņemšanu. Bet dīvainā kārtā es jūtos laimīga. Līdz šim man nebija problēmu ar vesel...

10155
22. oktobrī, 2014
Library_page_10305607_670444099695708_7098990710418436197_n
Pašizziņas prakses

Ošo: Visums ir mūsos

Visums pastāv kā nepārtrauktība; tas ir intermitējošs fenomens. Mēs esam šeit, jo visums bija tāds, lai mēs varētu te būt. Visa pagātne b...

7056
13. oktobrī, 2014
Library_page_g2hhphmarlk
Pašizziņas prakses

Холодинамика — городской шаманизм

Холодинамика — это направление трансперсональной психологии, возникшее на стыке работ К.Юнга и квантовой физики в 70-х годах 20-го века...

6304
8. oktobrī, 2014
Library_page_282631_2113735435651_1013634033_32377860_3528368_n
Pašizziņas prakses

Kā mēs zaudējam un kā iegūstam enerģiju visos ķermeņa līmeņos

Parasti, kad domājam par enerģiju, mēs domājam par savu fizisko ķermeņi, bet kā tad ar mentālo, ēterisko, astrālo ķermeni? Kā  mēs paši z...

9188
25. augustā, 2014
Library_page_5486318_original_1386126407.jpg
Pašizziņas prakses

Lielvārdes josla

(kādas vācu mistiķes lasījums) Lasījums notika izsekojot jostā zīmi pēc zīmes. Rasmas Rozītes tulkojums no skaņu ieraksta. Red. Josta s...

6095
5. martā, 2014
Library_page_1551674_490284257747534_25904417_n
Pašizziņas prakses

Septiņi Visuma likumi

Ja esat nolēmuši nopietni nodarboties ar garīgo attīstību, jums vajag saprast un pieņemt dažus Visuma likumus. “Kāpēc tie ir vajadzīgi?”...

14003
5. februārī, 2014
Library_page_sunset-3134238_1280
Pašizziņas prakses

Bailes no vientulības

Cilvēki baidās no vientulības. Neviens negrib būt vientuļš, visi grib piederēt pūlim - ne tikai vienam baram, bet daudzām kopībām. Cilvēk...

6064
8. novembrī, 2012
Library_page_bicycle-1822528_1280
Prāts & psiholoģija

Проблема как тоник для эго

«Эго не чувствует себя хорошо, легко, ему не достаточно 
холмиков, оно хочет горы. Даже если это страдание, это не
 должен быть холмик, э...

4651
3. februārī, 2012